Dīns Burnets, neirozinātnes doktors, skaidro, kā šīs divas lietas ietekmē nervu sistēmu. Īsā versija: Vidussmadzenes ir tā smadzeņu daļa, kura interpretē ar dažādām maņām uztvertos signālus. Pateicoties tiem un ausu iekšpusē esošajiem līdzsvara sensoriem mēs spējam noteikt, ka atrodamies kustībā, atrodamies kājām gaisā utml. Lasot tu pavēsti ķermenim, ka nekusties. Turpretī maņu orgānu sensorie signāli sūta dalītas sajūtas, jo tie spēj noteikt, ka kusties.
Burnets skaidro: “Smadzenes vienkārši saņem dalītus un neskaidrus signālus. Tās saņem signālus no muskuļiem un acīm, ka tu nekusties, turpretī līdzsvara sensori vēsta, ka pārvietojies. Abi varianti nevar būt pareizi. Tā rodas sensoro signālu nesavienojamība.Un vienīgais variants kādēļ ķermenis rada signālu nesavienojamību ir neirotoksīni vai saindēšanās. Tas nozīmē, ka smadzenes domā, ka ķermenis ir saindēts. Ja notikusi saindēšanās, tad pirmais, kas jāda ir jāatbrīvojas no indes to izvadot no kuņģa (izvemjoties). Tā, lūk, smadzenes visu ceļu uztraucas par iespējamo saindēšanos.”
Lasi vēl: Alkohola kaitīguma reitings. Esam šokā par pirmo vietu!
Avots: simplemost.com
Tevi noteikti interesēs
- “Pēkšņi kļuvu par sirmgalvi”: klientes skarbā pieredze bankā tūlīt pēc 40 gadu sliekšņa
- “Pie mums tā nedara!” Amerikānietes pārsteidzošie secinājumi par mūsu svētku uzkopšanu pirms Lieldienām
- Aukstums atgriezīsies: meteorologi atklāj, ka tuvākās dienas gaidāmas nepatīkamas
- “Vitālijs man mācīja kā viņa mamma vāra zupu – es viņam parādīju durvis; nav man vairs 20 lai mani skolotu” nopūšas Gunta
- “Glabāju lietas rezervē gadiem ilgi, lai vēlāk ģimene varētu izmest atkritumus miskastē” sūrojas Anna
- Lieldienu maģija: senču tradīcijas, ticējumi un padomi laimīgam gadam







