14 gadus atpakaļ Aizkrauklē bez vēsts pazuda divas meitenes; Kas šobrīd notiek šīs lietas ietvaros?

“Viņa bija tāda sabiedriska. Viņa gāja mājās, tad viņa ar tantēm aprunājās pa ceļam. Tāda… tāda sabiedriska bija.” “Lauriņa bija ļoti, ļoti uzticīga, viņa tāda ļoti laipna bija. Varēja arī gadīties, ka viņa varēja iesēsties kādā mašīnā. Viņa tāda labestīga ļoti bija,” versiju par senajiem notikumiem izteica skolas direktore.

Gadu vēlāk, aptuveni tajā pašā rajonā, pazuda tobrīd 16 gadus vecā Annamarija Indāne. Meitene mācījās Vecbebru profesionālajā vidusskolā. Pirms 14 gadiem pēdējo reizi viņa redzēta Koknesē, kad devās “balsot” automašīnas uz šosejas, lai dotos uz mājām Viesītes novadā. Viņai bija gara bize, brilles un brūna soma. Arī Annamarija joprojām ir bezvēsts prombūtnē.

Gan Annamarija, gan Laura pazuda aptuveni vienā un tajā pašā šosejas posmā. Un arī aptuveni vienā diennakts laikā. No diviem līdz trijiem dienā.

Pieļauj, ka pastrādāts noziegums

“Ja mēs paanalizējam situāciju Latvijā, tad protams, kategorija – bērni, kas atrodas aprūpes centros. Nelabvēlīgās ģimenes. Ir arī gadījumi, kad bērni vienkārši grib pievērst sev uzmanību vai konfliktē ar vecākiem, pamet dzīvesvietu. Tā ir lielākā kategorija,” stāstīja Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļas priekšnieks Romāns Jašins, norādot, ka šie bērni visbiežāk mēdz nonāk policijas meklēto sarakstā.

Vēl viena kategorija ir tie bērni, kurus pēc šķiršanās dala vecāki. Nespējot vienoties, māte vai tēvs atvasi aizved uz ārzemēm. Principā nolaupa. Trešā kategorija – nelaimes gadījumi. Piemēram, avārija vai bērns apmaldās mežā.

Vēl policija saskaras ar gadījumiem, kad bērna pazušana ir saistīta ar noziegumu. Bērns ir kļuvis par noziedznieka upuri.

Abu meiteņu pazušanu sākumā izmeklēja vietējie policijas spēki. Gadu pēc Annemarijas izgaišanas Valsts policija atjaunoja Cilvēku meklēšanas nodaļu. Tas bija saistīts ne tikai ar tobrīd skaļi izskanējušām pazudušo bērnu lietām, bet arī Latvijas iekļaušanos Šengenas zonā. Pirms diviem gadiem pazudušo meklēšana nonāca Romāna Jašina vadītās nodaļas pārziņā. Ir izstrādāta reaģēšanas taktika. Kāda tā ir, tas nav zināms, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Reaģēšanas taktiku izmantoja mazā Ivana meklēšanā Liepājā pirms diviem gadiem. Ivanu atrada, bet jau mirušu, viņš nosala. Jašins sacīja, ka instrukciju nemitīgi pilnveido un darbiniekus apmāca.

Analizējot Annamarijas un Lauras lietu materiālus, Jašins pārliecināti sacīja, ka šīs pazušanas ir saistītas ar noziegumu. “Pie tādiem apstākļiem, pie kādiem viņas pazudušas: pazušanas rajons, laiks, gads, tās ir tās pazīmes, pēc kurām mēs varam secināt, ka tomēr ir noticis noziedzīgs nodarījums,” sacīja Jašins.

Neraugoties uz to, ka noziegums nav atklāts, Jašins uzskata, ka iepriekšējie kolēģi strādāja labi.

“Izanalizējot lietas materiālus, mēs varam pateikt, ka izdarīts bija maksimālais, kas varēja būt izdarīts tajā laikā. Cilvēki, kas strādāja, atstrādāja principā gandrīz visas versijas, kādas varēja atstrādāt. Pārbaudīja vairākas informācijas, pārbaudīti vairāki cilvēki, bet diemžēl situācija rāda, ka līdz šim brīdim mēs nevaram pateikt viņu atrašanās vietas,” norādīja policijas pārstāvis.

Izmeklēšanā policija skaidroja, vai meiteņu pazušanā nav iesaistīts Gundars Paipals. Vīrietis izcieš mūža ieslodzījumu par 13 gadus vecās Justīnes Legzdiņas izvarošanu un noslepkavošanu 2007. gadā. Izrādījās, ka tolaik, kad pazuda Annamarija un Laura, Paipals kārtējo reizi atradās cietumā.

“Pateikšu tā, versiju tur tiešām bija ļoti daudz. Principā visas uz to brīdi bija atstrādātas. Neviena no versijām, kas bija izvirzītas, mēs neguvām apstiprinājumu. Viss, kas bija, – vai nu baumu līmenī, vai fakti, kas neapstiprinājās,” teica Jašins.

Viena no versijām ir, ka noziedznieks bija iebraucējs. Atbrauca, izdarīja noziegumu un aizbrauca. Tāpēc policija cilvēku meklēšanā parasti strādā starptautiskā līmenī. Tomēr tagad abu meiteņu meklēšana ir nonākusi pasīvajā fāzē. Pagājuši aptuveni 14 gadi, un policija cer, ka ar laiku kāds atzīsies un izdosies pazušanu atrisināt šādā veidā.

“Tas ir aktīvs darbs ar tiem cilvēkiem, kuri jau paveikuši noziegumu. Bez viņiem, ja viņš neparādīs vai nepateiks, kur viņš to izdarīja, ja viņš strādāja viens, izdarīja, tad būs grūti atrast pašu spēkiem. Tātad darbs ar aizturētajiem, darbs ar pārējam lietām, lai atrastu kaut kādu sakritību vai pierādījumu, ka tieši šis cilvēks varētu būt saistīts ar arī ar mūsējo noziegumu,” norādīja Jašins.

Tātad, policija pastiprināti pievērš uzmanību aizturētajiem, kurus tur aizdomās noziegumos pret bērniem. Un cer, ka kāds aizturētais pedofils atzīsies, ka ir vainojams arī šo bērnu pazušanā. Pagaidām – bez rezultāta.

Lasi arī: Kāpēc krāpniecei Annai ticēja tik daudzi cilvēki

Skolā atgādina par Lauras pazušanu

Aizkraukles pagasta sākumskolā, kur mācījās Laura, tagad ar bērniem pārrunā drošības jautājumus, sacīja skolas direktore Zolotorenko. Bērniem par seno notikumu atgādinot.

“Mēs arī varbūtības izsakām, ka jūs varat vairs neredzēt ne tēti, ne mammu. Jūs izgājāt vieni paši, un jūs varat vairs neatgriezties.

Jūs vairs nekad mājās nebūsiet un neredzēsiet savus vecākus,” teica Zolotorenko.

Toreiz, pirms 14 gadiem, izmeklēšanu veica arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Pārkāpumus neatrada, lai gan skolas direktore atzina, ka Izglītības likums liek skolai rūpēties par mazu bērnu nokļūšanu mājās, ja nav pieejams sabiedriskais transports.

Skolai vajadzēja pievērst uzmanību Laurai, noteica direktore. Pēc viņas pazušanas bērnus mājās sāka vadāt ar pagasta auto.

Vai izdosies uzzināt, kas ar abām meitenēm noticis? Gan policija, gan “bezvēsts.lv” pārstāvis saka, cerību atmest nedrīkst.

Avots: