1.Pirmos 3 skolas gadus, bērni neraksta kontroldarbus
Japānā pirmos 3 skolas gadus, paralēli pamazināšanu apguvei velta bērnu rakstura attīstības veicināšanai, kur tajā ieaudzina pareizas manieres, kas ir balstītas uz cieņu vienam pret otru, īpaši skolotāju. Japānā uzskata, ka tik jauniem bērniem nenāk par labu izjust uztraukumu par gaidāmajiem kontroldarbiem.
2.Nevis apkopēji, bet skolēni tīra skolu
Japānā bērni tīra skolu. Skolēni tiek sadalīti grupiņās un katrai grupiņai uzticēts iztīrīt kādu no telpām skolā. Katram skolēnam grupiņā ir savs uzdevums (piemēram, mazgāt grīdu, tīrīt tāfeli, mazgāt logu, utt.), kas mainās aptuveni ik pēc mēneša, lai katrs no skolēniem mācību gada laikā būtu darījis ikvienu no tīrīšanas darbiem. Tas tiek darīts tāpēc, lai mācītu bērniem, ka ikvienam, kā komandai, ir jārūpējas par apkārtējo vidi.
3.Skolēni ēd skolas pusdienas
Skolēni ēd skolas pusdienas, kas ir sabalansētas, veselīgas un normēta daudzumā. Vienīgais izņēmums ir alerģijas un veselības problēmas – tad bērna uzturs tiek pielāgots viņa vajadzībām. Pamatā pusdienu pagatavošanai tiek izmantoti vietēji ražoti produkti. Skolēni ēd maltītes kopā ar skolotājiem, lai nostiprinātu savstarpējās attiecības, kā arī skolēni servē viens otram ēdienu, lai iemācītos rūpēties viens par otru.
4.Tiek apgūta tradicionālā māksla
Japānas skolās tiek papildus mācīta Japānas nacionālās mākslas paveidi, piemēram Schodo (kaligrāfijas veids) un haiku (dzejas forma). Tas tiek mācīts, lai veicinātu izpratni un raisītu interesi par nacionālo mākslu un tradīcijām.
5.Skolēniem nēsā skolas uniformas
Skolēnu uniformas ir standartizētas gan krāsu gan piegriezumu ziņā. Tām ir maz rotājumu un nav košās krāsās. Tāpat skolās ir noteikumi, kas norāda cik un kādi aksesuāri skolēnam var būt, kā arī kādi matu sakārtojumi un grims ir pieļaujams. Tas tiek darīts, lai radītu bērnos vienotības sajūtu, kā arī, lai izlīdzinātu sociālekonomisko slāņošanos.
Lasi vēl: Vai ar izglītības sistēmu viss kārtībā? 5+5+5=15 esot nepareiza atbilde!
Avots: dailymail.co.uk