- Noejiet vismaz 3,5 km dienā
Regulāras fiziskās aktivitātes ir kā galvenais nosacījums, lai saglabātu asas prāta spējas un samazina vājprāta iespējamību par 60%. Tas ir skaidrojams ar to, ka dzīvnieki, veicot garas un lēnas pastaigas, meklē jaunas, neatklātas teritorijas, lai izvairītos no plēsējiem un atrastu jaunas barības vietas. Piedzīvojot šīs vides maiņas, smadzenes izdala augšanas fluīdu, lai būtu vienkāršāk radīt savienojumus starp smadzeņu šūnām, kas ļauj ātrāk un vieglāk apgūt jaunās zināšanas. Cilvēkam pietiek ar regulārām pastaigām 5 dienas nedēļā, ne vairāk kā 3,5km garumā vai aizstāt iešanu ar 16km mierīgu riteņbraukšanu.
- Apgūsti jaunu deju, valodu vai mūzikas instrumenta spēli
Kad cilvēks kļūst vecāks, sasniedz briedumu, tad smadzenes daudz retāk saskaras ar jaunu uzdevumu apgūšanu, jo lielākoties tiek veiktas ierastās ikdienas darbības tādas kā avīzes lasīšana un zināmo darba uzdevumu veikšana. Lai nezaudētu sava prāta asumu, ir vērtīgi apgūt kaut ko pavisam jaunu, kas sākumā var šķist grūti, bet, regulāri trenējoties, ar laiku kļūs vieglāk koncentrēties gan ikdienas darbos, gan, nonākot nestandarta situācijās.
- Veiciet regulārus smadzeņu vingrinājumus
Ar gadiem, cilvēkam kļūst arvien grūtāk skaidri uztvert jaunu informāciju, tāpēc ir sarežģītāk precīzi atcerēties un pielietot nesen apgūtu informāciju. Apzinot šo problēmu, tika radīti dažādi smadzeņu vingrinājumi, kas koncentrējas uz atsevišķām smadzeņu daļām. Vingrinājumi ir pieejami dažādos veidos, sākot ar datorprogrammām, beidzot ar atjautības uzdevumiem laikrakstos, bet visi šie uzdevumi prasa augstu koncentrēšanās līmeni. Šādus vingrinājumus var atrast arī Nacionālās Veselības Institūta (National Institutes of Health) interneta lapā “Brain HQ”, http://www.brainhq.com/.
- Pievērsiet pastiprinātu uzmanību savai balsij
Ikviens ir bijis lekcijā, kad runātājs spēj aizraut ar savu uzstāšanaos tā, ka laiks šķietami nemanāmi aizlido. Tomēr vairums prezentāciju un lekciju ir iemidzinošas, jo runātāja balss ir monotona un liekas, ka pašam prezentētājam ir neinteresanti.
Atšķirība starp šiem runātājiem ir tāda, ka viens ir apguvis spēju klausīties savā balss frekvencē, intonācijās un uzsvaros, apzināti tos mainot, bet otrs nav “iepazinis”savu balsi. Nākamreiz, kad stāstīsiet kādu atgadījumu vai uzstāsieties publikas priekšā, pmēģiniet ieklausīties savā balss skanējumā un pamainīt to.
- Sniedziet organismam nepieciešamo atpūtu
Nesenie pētījumi atklāja, ka miega laikā smadzeņu šūnas atver speciālus kanālus, kas ļauj atbrīvot smadzenes no toksīniem, kuri veicina plānprātības rašanos cilvēka smadzenēs. Miegs arī palīdz nostiprināt jaunradītās saites starp šunām, kuras ir radušās apgūstot jaunas zināšanas pēdējā diennakts laikā. Modernajā kultūrā arvien vairāk cilvēki atsvešinās no dabiskā ritma ievērošanas, piedzīvojot, tā saukto, “miega badu”. Mākslīgais apgaismojums, diennakts interneta pieejamība mums traucē ieklausīties organisma signālos, kad tas ziņo par nepieciešamo atpūtu. 19. gadsimtā uzskatīja, ka nepieciešamais miega daudzums diennaktī ir 9 stundas, bet nu jau tas ir sasniedzis 7 stundas diennaktī un šis daudzums turpina sarukt.