Latvijas lielākajos autoceļos no rītdienas, 15. aprīļa, mainās ierastā kārtība un vairākos posmos drīkstēs braukt ātrāk. Tas nozīmē, ka vasaras sezona uz ceļiem ir oficiāli sākusies.
Daudzi šoferi to jau gaidīja, jo labvēlīgos laikapstākļos tas ļauj galamērķi sasniegt nedaudz raitāk. Šīs izmaiņas skars šosejas, kuras ir tehniski piemērotas lielākam ātrumam.
Kur tieši varēs braukt ātrāk?
Vislielākais atļautais ātrums šobrīd noteikts uz Jūrmalas šosejas. Posmā starp Rīgu un Jūrmalu turpmāk drīkstēs braukt ar ātrumu līdz 110 km/h. Tas ir saprotams lēmums, jo šis ceļš ir viens no kvalitatīvākajiem valstī un tam ir pietiekami daudz joslu.
Ir arī divas citas svarīgas šosejas, kur ātruma limits tiek pacelts līdz 100 km/h:
Daugavpils šoseja: Posms no Salaspils līdz pat Ikšķilei. Jelgavas šoseja: Posms, kas sākas no Rīgas robežas un ved līdz Jaunolainei. Šie posmi ir gana plaši, lai šāds ātrums būtu pieļaujams, neradot lieku risku satiksmei.
Ātrākais ceļa posms Latvijā
Īpašs statuss šobrīd ir Ķekavas apvedceļam. Posmā no Krustkalniem līdz Rīgas apvedceļam vieglajām automašīnām un transportam līdz 7,5 tonnām ir atļauts braukt pat ar 120 km/h. Šis ceļš ir apzīmēts kā ātrgaitas ceļš. Tas nozīmē, ka tur nedrīkst atrasties gājēji, velosipēdisti vai lēna traktortehnika. Tas ir izveidots tā, lai nekas netraucētu vienmērīgu un ātru plūsmu.
Kā strādā elektroniskās ceļazīmes?
Vidzemes šosejas posmā no Langstiņiem līdz Siguldai mēs vairs neredzam tikai parastās metāla zīmes. Tur darbojas mūsdienīga sistēma ar elektroniskiem ekrāniem. Ja ārā ir saulains laiks un ceļš ir sauss, ekrānos iedegsies 110 km/h.
Tomēr šis skaitlis var mainīties jebkurā brīdī. Gar ceļu ir uzstādītas vairākas meteostacijas, kas nepārtraukti mēra gaisa temperatūru, vēja stiprumu, nokrišņus un to, cik laba ir riteņu saķere ar asfaltu. Dati tiek atjaunoti ik pēc piecām minūtēm. Ja pēkšņi sāksies spēcīgs lietus vai pasliktināsies redzamība, dators automātiski samazinās atļauto ātrumu uz zīmēm. Ja zīmju ekrāni ir pilnībā izslēgti un neko nerāda, tas nozīmē, ka šajā vietā maksimālais ātrums ir ierastie 90 km/h.
Kas jāatceras katram vadītājam?
Lai gan zīmes atļauj braukt ātrāk, tas nekādā gadījumā nav obligāts pienākums. Katram šoferim pašam ir jāizvērtē, cik droši viņš jūtas pie stūres. Ir svarīgi ņemt vērā gan automašīnas tehnisko stāvokli, gan to, cik labi pārredzams ir ceļš.
Apdzīšana joprojām ir viens no bīstamākajiem manevriem, tāpēc pirms katra šāda gājiena der apdomāt, vai iegūtais laiks ir tā vērts. Ceļazīme norāda tikai pašu augstāko robežu, bet drošība vienmēr paliek paša autovadītāja ziņā. Nav jēgas riskēt tikai pāris minūšu dēļ, ja apstākļi nav ideāli.
Kā arī tiek atgādināts, ka no marta beigām uz vairākiem valsts lielajiem ceļiem kārtība ir kļuvusi stingrāka, jo sāka darboties jaunas ātruma kontroles sistēmas. Šīs izmaiņas skāra gan Liepājas, gan Rēzeknes šosejas posmus, kur tagad tiek mērīts automašīnu vidējais braukšanas ātrums.
Autovadītājiem tas nozīmē, ka ar īslaicīgu sabremzēšanos pirms radara vairs nepietiek. Sistēma aprēķina laiku, kurā tiek veikts konkrētais ceļa posms, un uzreiz redz, vai braukts saskaņā ar noteikumiem.
Kur tieši kontrole sākās vispirms?
Pirmās jaunās iekārtas sāka strādāt 26. martā jau no paša rīta. Uz Liepājas šosejas (A9) zem palielināmā stikla nonāca posms no Apšupes līdz Tiltiņiem. Tas ir diezgan garš ceļa gabals, gandrīz 18 kilometru garumā, kurā šoferiem jābūt īpaši vērīgiem.
Līdzīgas izmaiņas notika arī Latgales pusē. Uz Rēzeknes šosejas (A12) kontrole tika ieviesta divās vietās. Pirmais posms ir starp Varakļāniem un Kristceļiem, bet otrs atrodas pie Greiškāniem. Šie posmi izvēlēti, lai uzlabotu drošību vietās, kur agrāk bieži notika pārkāpumi vai bīstamas situācijas.
Pārbauda ne tikai ātrumu
Svarīgi atcerēties, ka šīs viedās kameras “redz” daudz vairāk par vienkāršu steigu. Katru reizi, kad automašīna pabrauc garām kontroles punktam, sistēma datubāzēs automātiski pārbauda arī citus datus.
Tiek kontrolēts, vai transportlīdzeklim ir derīga OCTA apdrošināšana un vai nav aizmirsts par tehnisko apskati. Tāpat smago automašīnu vadītājiem tiek pārbaudīts, vai ir samaksāta autoceļu lietošanas nodeva jeb vinjete. Tas nozīmē, ka sistēma darbojas kompleksi, lai uz ceļa visi piedalītos ar kārtībā esošiem dokumentiem.
Kādi posmi vēl parādīsies līdz maijam?
Kopumā šajā gadā uz Latvijas ceļiem bija paredzēts iedarbināt 17 jaunus vidējā ātruma kontroles posmus. Lielākā daļa jau darbojas, bet līdz maija sākumam rindu gaidīja vēl pēdējie trīs: Rīgas apvedceļš (A5): Posmā no Salaspils līdz Babītei, precīzāk – aiz Misas kanāla līdz pat “Virši” degvielas uzpildes stacijai.
Tīnūžu–Kokneses šoseja: Posms no krustojuma ar Augšlīgatnes ceļu līdz pat Kokneses rotācijas aplim. Šis ceļš ir zināms kā vieta, kur autovadītāji mēdz braukt ātri, tāpēc kontrole tur ir īpaši būtiska. Slokas–Talsu ceļš: Posms pie jūras, kas savieno Ragaciemu ar Klapkalnciemu.
Kas par to maksā un kurš uzstāda?
Visas šīs jaunās iekārtas uzstādīja uzņēmums “RECK”, kas uzvarēja atklātā konkursā. Kopējās izmaksas ir gandrīz divi miljoni eiro. Šajā summā ietilpst ne tikai pašu kameru nopirkšana un uzlikšana, bet arī to apkope un visas sistēmas uzturēšana nākamo piecu gadu laikā.
Interesanti, ka šiem darbiem netika tērēta valsts budžeta nauda tiešā veidā. Finansējums nāk no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem. Tos piešķīra Ceļa satiksmes drošības padome, izmantojot naudu, ko apdrošinātāji uzkrājuši drošības uzlabošanai uz ceļiem. Galvenais mērķis šim visam ir viens – panākt, lai mēs visi uz ceļa justos drošāk un galamērķī nonāktu bez liekiem riskiem.
