8 pazīmes, kas liecina, ka dzert jūsu krānu ūdeni ir bīstami

Ja ūdens smaržo pēc balinātāja, jāuzmanās no pārmērīga hlora daudzuma

Hloru apzināti pievieno ūdensapgādei, lai iznīcinātu mikrobus un patogēnus, taču, sajaucoties ar citiem organiskajiem savienojumiem, tas var radīt vairākus kaitīgus blakusproduktus.

Viens no šiem blakusproduktiem, ķīmisko vielu grupa, kas pazīstama kā trihalometāni (THM), ir saistīta ar nieru darbības traucējumiem un palielinātu vēža risku. Cits produkts, pazīstams kā haloetiķskābe (HAA), izraisa ādas kairinājumu un var palielināt vēža risku.

Zems hlora līmenis ūdens sistēmā veicina parazītu Giardia, kas izraisa caureju, krampjus un sliktu dūšu.

Sapuvušu olu smaka nozīmē, ka ūdens var saturēt sērūdeņradi

Ūdens, kas smaržo pēc notekūdeņiem vai sapuvušām olām, var saturēt sērūdeņradi – bezkrāsainu gāzi, kas dabiski var rasties gruntsūdeņos. Šī gāze, iedarbojoties noteiktām baktērijām, pārvēršas sulfātos, kas var izraisīt dehidratāciju vai caureju.

Lasi vēl: 5 lietas, ko noteikti nevajadzētu noskalot izlietnē

Ja jūsu ūdens smaržo pēc zivīm, tas var liecināt par bārija vai kadmija klātbūtni

Ūdens, kas smaržo pēc zivīm, var liecināt par pārmērīgu bārija – dabā sastopamas ķīmiskas vielas, kas var iekļūt ūdenī urbšanas vai ražošanas laikā. Ja bārija daudzums pārsniedz ieteicamo, tas var izraisīt augstu asinsspiedienu, muskuļu vājumu vai nieru, aknu un sirds bojājumus.

Ūdenī, kas smaržo pēc zivīm, var būt arī kadmijs – ķīmiska viela, kas atrodama svina un vara rūdās un bieži nonāk caurulēs kopā ar rūpnieciskajiem atkritumiem. Kadmija paaugstināta līmeņa iedarbība dzeramajā ūdenī var izraisīt nieru, aknu un kaulu bojājumus.

Viens noderīgs veids, kā pārbaudīt, vai ūdens ir drošs, ir uzpildīt glāzi no krāna ūdens un pāriet uz citu telpu. Ja ūdens joprojām smaržo pēc zivīm, tas var nozīmēt, ka tajā ir piesārņotāji.

Metāliska garša var liecināt par pārmērīgu dzelzs vai vara klātbūtni

No sarūsējušām caurulēm vietējos ūdens avotos var izdalīties tādi metāli kā dzelzs, mangāns, cinks, varš un svins, kas šķidrumam piešķir metālisku vai sāļu garšu. Šī nepatīkamā smaka var brīdināt par svina klātbūtni dzeramajā ūdenī, taču dažos gadījumos tā ir vienkārši zema pH līmeņa pazīme.

Citi piesārņotāji ir neredzami

Vairāki piesārņotāji, tostarp arsēns un nitrāti, ir neredzami ar neapbruņotu aci. Daudzos gadījumos dzeramā ūdens sistēmā ir vairāk nekā viena bīstama ķīmiska viela, kas apgrūtina vispārējā veselības riska novērtēšanu.

“Mēs nekad nesaskaramies tikai ar vienu ķīmisko aģentu,” saka Džeimijs Devits, toksikoloģijas profesors Austrumkarolīnas Universitātē.

 

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment