Reizēm pasaule ir pilna ar dažādiem aizspriedumiem un atšķirīgiem uzskatiem, īpaši, kad runa ir par cilvēkiem un viņu izvēlēm. Dažkārt šie priekšstati ir tik dziļi iesakņojušies, ka tos nav viegli mainīt pat ar loģiskiem argumentiem.
Ja katram ir savs skatījums uz lietām un neizdodas atrast kopīgu valodu, var rasties nesaprašanās. Taču ar atvērtību un vēlmi ieklausīties citam citā vienmēr ir iespēja rast kopsaucēju un veidot sapratni.
Konkrētāk runājot, kad izdzirdam vārdu “blondīne”, katram var rasties savas asociācijas. Kādam tas būs vienkārši matu krāsas apzīmējums, bet citam varbūt prātā uzreiz nāks stereotipi par rakstura īpašībām vai intelektu. Taču ir svarīgi atcerēties, ka šādi vispārinājumi bieži vien nav pamatoti – matu krāsa nekādā veidā nenosaka cilvēka gudrību, spējas vai personību.
Pastāstīšu, kāpēc.
Stereotipi bieži rodas no sabiedrībā izplatītiem pieņēmumiem, jokiem vai pat popkultūras atainojuma. “Blondīņu joki” gadiem ilgi ir bijuši populāri, taču tie balstās tikai uz aizspriedumiem, nevis reāliem faktiem.
Pāragri aizsaulē devusies izcila dziedātāja – viņa bija ceļā ar kolēģiem uz TV šovu
Patiesībā matu krāsa nekādā veidā neietekmē cilvēka intelektu vai spējas. Cilvēki ir dažādi neatkarīgi no ārējā izskata, un jebkāda veida vispārinājumi bieži vien var būt maldinoši un netaisnīgi.
Pastāstīšu vienu stāstu no reālās dzīves
Kādu dienu, braucot ar vilcienu, es Daugavpils stacijā pamanīju, kā iekāpa blondīne.Viņa uzreiz izcēlās starp pārējiem pasažieriem ar savu izskatu. Eleganti izvēlētas kurpes, stilīga kleita un kopējais tēls, kas lika viņai šķist ļoti pievilcīgai un simpātiskai. Viņas izskats bija mīlīgs, taču tajā pašā laikā viņa izstaroja arī zināmu pārliecību par sevi. Tas bija pirmais iespaids, kas radās, viņu ieraugot.
Viņa apsēdās netālu no manis, un es pamanīju, ka viņa austiņās klausījās “Nightwish”. Pie sevis nodomāju, ka katram cilvēkam ir savs muzikālais stils, un nav vērts par to strīdēties – tas, kas patīk vienam, ne vienmēr jāpatīk otram.
Taču stāsts ar to nebeidzās. Pēkšņi viņa izņēma telefonu, un tālāk sekoja saruna, kuru es, negribot, dzirdēju. Un šī saruna bija kaut kas, ko es vēl ilgi neaizmirsīšu.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
