Nesen ievēroju 57 gadus vecas sievietes dvēseles kliedzienu, kas atklāja viņas dziļo nogurumu no gadiem ilgas dzīves pieredzes. To var izteikt divos vārdos: viņa bija piekususi. Pirms daudziem gadiem viņa apprecējās ar vīrieti, kurš bija viņas vienaudzis, un kopā viņi veidoja dzīvi.
Laikam ritot, viņas sajūtas un izpratne par dzīvi mainījās, un viņa sāka apzināties, ka ir nepieciešams vairāk nekā tikai ikdienas rutīna un pienākumi, lai justos laimīga un piepildīta.
Viņa cerēja, ka abi kopā novecos skaisti, baudot mierīgu un laimīgu dzīvi. Viņi plānoja nākotni – ceļojumus, braucienus, piedzīvojumus un laiku vienam otram. Viņas sapņos bija kopīga atpūta un brīvība no ikdienas rūpēm. Taču viss izrādījās pilnīgi citādi, nekā viņa bija sev iedomājusies…
Pirmkārt, vīrs nedomāja par mājas darbiem un tos bieži atstāja nepadarītus. Viņš izmētāja lietas visur, atteicās mazgāt grīdas un gaidīja, ka viņa parūpēsies par visām ēdienreizēm. Viņš attaisnoja savu uzvedību ar to, ka viņi dzīvoja viņa dzīvoklī, kamēr sieviete izīrēja savu.
Tomēr, neskatoties uz šo attaisnojumu, mājas pienākumi gulēja tikai uz viņas pleciem. Ar laiku rūpes un pienākumi kļuva arvien smagāki, taču sākotnēji viņa tam nepievērsa īpašu uzmanību, cerot, ka tas varētu mainīties.
Pēdējais piliens bija tad, kad mājās parādījās vīra mazdēls. Mazdēla – pirmklasnieka vecāki bija uzticējuši viņu vectēvam, taču, kā bieži gadās, vīrs atbildību par zēnu novirzīja uz sievu. Viņai nācās uzņemties gan mazdēla rūpes, gan visus mājas darbus, kas viņu noslogoja vēl vairāk.
Paši saprotat, ko nozīmē bērns – pirmklasnieks. Ar viņu jāstaigā uz skolu, jāgatavo ēdiens, jāpalīdz ar mājasdarbiem. Sieviete, lai arī viņai nav savu bērnu, šādus pienākumus nebija plānojusi uzņemties, pat savos nobriedušajos gados. Taču tagad viņa sāk just, ka šī jaunā atbildība un haoss ir kļuvuši par nopietnu izaicinājumu, kuru viņa nebija gaidījusi.
Dzīve pēc laulībām viņai neuzlabojās, bet tieši pretēji – tā kļuva grūtāka. Arvien vairāk ikdienas rūpju, arvien mazāk laika sev, un svešs mazdēls, kuram arī jāpievērš uzmanība. Un, ja vēl vīram sāksies veselības problēmas, kas tad? Šie jautājumi viņu sāk aizņemt arvien biežāk, un sieviete sāk domāt par šķiršanos, apzinoties, ka viņas dzīve vairs nav tāda, kādu viņa to bija iedomājusies.
Nesen redzēju kādu grafiku, kas liecina, ka sievietēm vecumā ir grūtāk atrast partneri. Ja paskatāmies uz to, cik daudz neprecētu sieviešu ir vecākas par 50 gadiem, tad tā varētu būt taisnība. Un rodas jautājums – vai viņām šajā vecumā tas vispār ir vajadzīgs? Vai viņas ir patiešām ieinteresētas uzsākt jaunas attiecības, ņemot vērā dzīves pieredzi un citas prioritātes?
