Sinoptiķi ir publicējuši jaunu prognozi gaidāmajam ziemas periodam, kas ir pretrunā ar tradicionālajiem priekšstatiem par ziemas laikapstākļiem.
Saskaņā ar viņu datiem, šogad nevajadzētu rēķināties ar normālu, paredzamu ziemu – sezona solās būt ārkārtīgi nevienmērīga un pilna ar pēkšņām pārmaiņām.
Parasti Centrālajā Austrumeiropā un dienvidu reģionā novembra otrajā pusē iestājas stabilas salnas un sniegs, norāda eksperti. Tajā pašā laikā jau oktobra beigās vairākos reģionos ir iespējama pirmās sniega segas izveidošanās. Šajā periodā ir iespējamas temperatūras svārstības no pozitīvām līdz negatīvām vērtībām, kas novedīs pie straujas uzsnigušā sniega kušanas. Un tikai novembra beigās, temperatūrai stabili pazeminoties zem pieciem grādiem, var sagaidīt pilnvērtīgas ziemas iestāšanos.
Saskaņā ar atjauninātajām prognozēm gaidāmā ziema būtiski atšķiras no ierastajiem notikumu attīstības scenārijiem. Ģeogrāfijas zinātņu doktors Aleksejevs apgalvo, ka sezonu raksturos nepārtrauktas temperatūras svārstības un būtiskas nokrišņu daudzuma atšķirības.
Eksperts uzsver, ka ilgtermiņa prognožu precizitāte šobrīd atstāj daudz ko vēlēties. Tomēr pēc neparasti karstas vasaras meteorologi prognozē tikpat neparastu un nestabilu ziemu. Laika apstākļi būs haotiski: sasilšanas periodus nomainīs asas aukstuma lēkmes, radot pastāvīgas mainības atmosfēru. Sezonas galvenā iezīme būs biežas temperatūras izmaiņas, un gandrīz visu ziemu ievērojamu valsts daļu pārklās spēcīgas snigšanas.
Klimatiskie apstākļi, kurus eksperti nosaukuši par neparastiem, saglabās savu ietekmi visas sezonas garumā, un pirmās gaidāmo pārmaiņu pazīmes parādīsies jau rudens beigās, saka eksperti.
Turpmākie mēneši solās būt īsts ilgtspējības “pārbaudījums” infrastruktūrai un iedzīvotājiem. Sinoptiķi šo ziemu raksturo kā dziļi netipisku, saistot tās unikalitāti ar nopietniem globāliem procesiem. Anomālijas galvenais virzītājspēks būs Pasaules okeāna stāvoklis, kura ūdeņos ir vērojamas ievērojamas temperatūras atšķirības. Tas novedīs pie aktīvas un ilgstošas cikloģenēzes – virs teritorijas veidosies atmosfēras virpuļi, kas spēs saglabāt savu ietekmi līdz pat divām nedēļām pēc kārtas, raksta avots.
Sezonas sākumu iezīmēs izteiktas novirzes. Novembris, saskaņā ar prognozēm, būs ievadperioda bargākais mēnesis: auksts, mitrs un mitrs. Jau mēneša vidū plašas valsts teritorijas klās sniegputeņi, lai gan ziemai raksturīgā stabilā sniega sega beidzot nosēdīsies tikai decembra pirmajās dienās.
Lasi vēl: Vairākos šīs valsts veikalos no pirmajām septembra dienām lielveikalos ”pazudīs” šīs preces
Ziemas vidus – decembris un janvāris – var šķist relatīvi mierīgs attiecībā uz prognozēto nokrišņu daudzumu klimata normas ietvaros. Tomēr temperatūras fons pastāvīgi paaugstināsies: decembris gaidāms par aptuveni diviem grādiem siltāks nekā parasti, janvāris – par trim. Patiesā anomālijas virsotne būs februārī. Šajā mēnesī nokrišņu daudzums būs divreiz lielāks nekā parasti. Iedzīvotājiem būs jāsaskaras ar dažādām un bieži vien bīstamām nokrišņu formām: no klasiskiem sniega lādiem līdz slapjdraņķim ar lietu un postošām sasalšanas lietīm, radot apledojuma draudus.
Arī februāris turpinās sasilšanas tendenci, pārsniedzot vidējo mēneša normu par četriem grādiem. Tādējādi visi trīs ziemas mēneši kopumā būs neparasti silti. Tomēr šis siltums nebūs patīkams. Tā pastāvīgie pavadoņi būs daudzi apledojuma apstākļi, ekstremāli nokrišņi un asas, neparedzamas temperatūras izmaiņas – no pēkšņiem atkušņiem līdz spēcīgu salnu atgriešanās.
