Lai nodrošinātu kultūrvēsturiskajām tradīcijām atbilstošu pašvaldību kapsētu izveidi, uzturēšanu un kapavietu piešķiršanas kārtību, vienlaikus ievērojot katra cilvēka tiesības uz kapavietu un cieņpilnu attieksmi pēc aizsaulē došanās, Latvijā izstrādāts Kapsētu likums.
Kādas pārmaiņas tas nesīs kapavietu turētājiem? Pašlaik vienota regulējuma kapsētu apsaimniekošanā nav – katra pašvaldība pati nosaka savus noteikumus.
Līdz ar jaunā Kapsētu likuma pieņemšanu visā valstī tiks ieviesta vienota sistēma, kas noteiks, kā tiek izveidotas, uzturētas un piešķirtas kapavietas. Galvenās pārmaiņas skars pašvaldības, bet iedzīvotājiem, kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību darbības tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja vietniece Dace Balgalve, būtiskas izmaiņas ikdienā, visticamāk, nejutīs.
Jāatceras, ka šis likums attieksies tikai uz pašvaldību kapsētām, jo Latvijā ir arī baznīcu un nedaudz privātās kapsētas.
Pašlaik likums vēl ir projekts, un to trijos lasījumos skatīs Saeima. “Iedzīvotājiem ieguvums būs kapsētu apbedījumu reģistrs, kur visa informācija būs sistematizēta – pēc shēmas un numerācijas cilvēki varēs vieglāk atrast tuvinieku kapavietas. Kā tas tiks īstenots praksē, būs atkarīgs no katras pašvaldības,” skaidro Dace Balgalve.
Kapsētu labiekārtošana un infrastruktūra
Likumprojektā noteikts, ka par kapsētas izveidi, paplašināšanu vai slēgšanu lemj pašvaldība, kurai jānodrošina kapsētas pieejamība kultūrvēsturisko tradīciju ievērošanai. Kapsētām jābūt labiekārtotām – tajās vai pie to robežas būs jāierīko vismaz viens sadzīves atkritumu savākšanas punkts, kā arī, izvērtējot apmeklētāju skaitu, ūdens ņemšanas vieta un tualete.
“Plānots, ka atkritumu savākšanas vietas būs visās kapsētās. Lielākoties tas jau ir nodrošināts, bet vietām šādu punktu vēl nav – tur tie būs jāierīko. Sākotnēji bija paredzēts, ka visās kapsētās jābūt arī tualetei un ūdens ņemšanas vietai, taču, ņemot vērā, ka daudzas kapsētas ir mazas, šis noteikums būs atkarīgs no nepieciešamības,” norāda ministrijas pārstāve.
Kapsētās būs jāizvieto arī informatīvas norādes ar informāciju par atkritumu savākšanas vietu, ūdens ņemšanas punktu, tualeti un kapsētas apsaimniekotāju, lai apmeklētāji zinātu, pie kā vērsties jautājumu gadījumā.
Apbedījumu reģistrs
Jaunais likums paredz, ka pašvaldībām būs jāizveido un jāuztur elektronisks apbedījumu reģistrs, kurā būs norādīta kapavietu shēma un informācija par apbedītajiem, apbedīšanas veidu un dziļumu, izmantoto zārka materiālu (ja zināms), kapavietas turētāja datus un lēmumus par kapavietas piešķiršanu. Pašlaik situācija dažādās pašvaldībās ir atšķirīga – daudzviet tiek uzturētas kapu grāmatas papīra formā, bet dažās kapsētās vispār nav informācijas par apbedījumiem. Likums paredz elektroniska reģistra izveidi, un dati tiks publicēti arī pašvaldības mājaslapā.
Publiski būs pieejama arī informācija par kapavietām, kas atzītas par nekoptām, lai cilvēki varētu uzzināt, ja viņu radinieku kapi nav sakopti.
Kapavietas kopšana
Saskaņā ar likumu kapavietas turētājam trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas tā ir jāsakopj – jānovāc ziedi, vainagi un sveces. Ja trīs gadu laikā kapavieta netiek kopta, to atzīs par ilgstoši nekoptu. No 1. aprīļa līdz 1. novembrim kapsētas apsaimniekotājs veiks apsekošanu un ziņos pašvaldībai par nekoptajām vietām. Ja nekas netiks mainīts, kapavietā tiks izvietots paziņojums, taču tā netiks nekavējoties atņemta – cilvēkiem būs iespēja to sakopt. Ja tas netiks izdarīts 20 gadu laikā, vietu varēs piedāvāt kā brīvu jauniem apbedījumiem, nodrošinot, ka kapsēta ir sakopta.
Kapavietu piešķiršana
Likums nosaka, ka kapavietas prioritāri piešķirs pēc aizgājēja vai iesniedzēja dzīvesvietas. Ja jaunu kapavietu izveide ir ierobežota, pašvaldība var atteikt piešķiršanu, piedāvājot citu vietu tajā pašā administratīvajā teritorijā. Šāda kārtība īpaši būtiska lielajās pilsētās, kur brīvu vietu ir maz, savukārt lauku kapsētās situācija ir vienkāršāka.
Pašvaldību loma
Lasi vēl: Ļoti slikta zīme: kāpēc nevajadzētu turēt zeķes uz grīdas, it īpaši pie gultas
Pašvaldības saglabās tiesības noteikt papildu kārtību, piemēram, par kapliču izmantošanu vai kapavietu rezervēšanu. Pašlaik likumā paredzēts, ka var rezervēt vēl vienu vietu, veidojot dzimtas kapus, taču pašvaldība savos noteikumos varēs ļaut rezervēt vairāk – līdz piecām vietām. Tāpat pašvaldības varēs pielāgot apbedīšanas dziļumu, ņemot vērā augsnes un gruntsūdeņu īpatnības, kā arī noteikt īsāku periodu virsapbedījumiem, ja tas atbilst konkrētās teritorijas apstākļiem.
Zināšanai:
- Kapu kopšanas tradīcija ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā.
- Latvijā ir vairāk nekā 2530 pašvaldību kapsētu, daudzas no tām ir nelielas.
- Visvairāk kapsētu ir Dienvidkurzemes novadā (216) un Rēzeknes novadā (300).
- gada aptauja rāda, ka 64% kapsētu ir nožogotas, bet tikai 55% ir atkritumu savākšanas punkts.
- Ūdens ņemšanas vieta ir aptuveni 60% kapsētu, bet publiska tualete – tikai 36%.
Jaunais Kapsētu likums iecerēts, lai visā Latvijā ieviestu vienotus noteikumus kapsētu uzturēšanā, nodrošinot kārtību, cieņpilnu attieksmi un kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu.
