Vai esat pamanījuši, kā reizēm jūsu pašu labestība atgriežas kā bumerangs — ne parasts, bet tāds, kas sit tik sāpīgi, ka elpu aizrauj?
Un tad saproti: pasaule laikam darbojas pēc likuma — būsi salds, tevi apēdīs; būsi rūgts, tevi nolādēs.
Kad labestība kļūst par vājumu
Jo sirsnīgāk cenšaties būt labs, jo biežāk dzīve atsaucas ar triecienu. Tā nav nejaušība. Mēs dzīvojam laikā, kad neiespējami izpatikt — precīzāk, neiespējami izpatikt visiem. Labestību bieži uzskata par vājumu, uzticību — par naivumu. Mēģiniet būt stingrāks — nosauks par rupju. Paklusēsiet — padomās, ka esat iedomīgs. Teiksiet patiesību — to sagrozīs. Šī sajūta pazīstama daudziem.
“Tas, kurš cīnās ar sliktajiem, lai sargājas, pats par tādu nekļūt.” Tie ir vārdi, kas atgādina — pārāk daudz labestības bez robežām var likvidēt no iekšpuses.
Uzticības cena: nodevības stāsts
Daudziem ir bijis līdzīgs pārdzīvojums: sāc kopīgu lietu ar draugu — no nulles, ar entuziasmu un uzticību. Dalāt pēdējo, palīdzat viens otram, ticat kopīgam mērķim. Bet kad pienāk pirmais panākums, draugs pazūd. Ar naudu, kontaktiem un kopīgo īpašumu. Atstāj tevi ar parādiem un tukšumu.
Un pēc pusgada tu viņu satiec — dārgi pulksteņi, jauns telefons un viegla smaida ironija: “Nekas personīgs, bizness ir bizness.” Tad arī atceries veco teicienu: “Draugs līdz laikam — tas pats nedraugs.”
Tā nav vienkārši rūgtuma mācība — tā ir dzīves likumsakarība. Lai tevi neapēstu, reizēm jāiemācās nebūt pārāk “saldam”.
Par nodevējiem un kāpēc viņus nevajag žēlot
Atcerieties: tos, kas jūs nodevuši, žēlot nevajag. Kļūdu var piedot, bet nodevību — nekad. Nodevēji nemainās. Viņi tikai gaida, kad sāpes pierims un jūs atkal noticēsiet — lai varētu atkal durt mugurā.
“Visnepiedodamākais nodevībā ir tas, ka to dara savējie.” Nodevējs savu rīcību neuzskata par nodevību — viņš ir pārliecināts, ka jūs piedosiet. Viņam draudzība ir resurss, bet jūsu uzticība — pakāpiens viņa labumam.
Lasi vēl: Šo sacepumu mana ģimene prasa katru nedēļu: vakariņas par centiem— nav vajadzīgas dārgas sastāvdaļas vai stundas pie plīts
Ja jūs nodeva — vienkārši izdzēsiet šo cilvēku no savas dzīves. Nemeklējiet atriebību, tā tikai pazeminās jūs līdz viņa līmenim. Labāk izdariet secinājumus un atcerieties: patiesi draugi strīdas, bet ienaidnieki piebalso.
Par vājajiem un tiem, kas grimst
Žēlot vājumu — tā ir dārga greznība. Ir teiciens: *“Pabaro ubagu — viņš pats apgānīs tavu sētu.”* Ne vienmēr tā ir sliktā griba — vienkārši izdzīvošanas instinkts bieži izslēdz pateicību. Ja visu dod uz paplātes, cilvēks iemācās ņemt, bet ne novērtēt.
Palīdzēt vajag ar prātu — dot makšķeri, nevis zivi, un tikai tiem, kas patiesi vēlas strādāt. Īsta vajadzība parasti klusē, nevis kliedz.
Tas pats attiecas uz tiem, kas paši bojā savu dzīvi. Cik reižu esam redzējuši cilvēkus, kas dzer, grauj ģimeni un vaino citus? Tie ir kā purvs — jo vairāk mēģini palīdzēt, jo dziļāk tevi velk. Viņi negrib mainīties, viņiem ērtāk būt mūžīgām upuriem.
Kā dzīvot ar atvērtām acīm
Mūsu senči mēdza teikt: *“Taupi maizi ēšanai un naudu nelaimei.”* Dzīvot starp cilvēkiem nav viegli, ja neizproti noteikumus. Uzticēties visiem — nozīmē ne cienīt sevi.
Lasi vēl: Viss, uz ko viņi tiecās, piepildīsies: kam 2025. gada novembrī smaidīs īpaša veiksme saskaņā ar ķīniešu horoskopu
Bet ir arī laba ziņa: kad cilvēks pieņem dzīves noteikumus bez rūgtuma un bailēm, viņš sāk dzīvot patiesi. Pasaule nav melnbalta, taču labāk turēt dūres gatavas un uzmanīgi izvēlēties, kam atvērt savu sirdi.
