Profesors Anatolijs Danilāns vienmēr bijis tiešs un vienlaikus komisks savos izteicienos. Savā jaunākajā intervijā viņš runā arī par nopietnām lietām, piemēram, par to, kādu viņš redz Latviju.
82 gadus vecais Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) profesors Anatolijs interviju sniedzis izdevumam “Jauns.lv”. Viņš neslēpj, ka viens no veidiem, kā viņš uztur sevi formā ir tas, ka viņš regulāri staigā kājām. Viņš atzīst, ka viņam ļoti patīk staigāt, jo tā ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa.
Viņš uzskata, ka staigāšana nekādā gadījumā nav laika zaudēšana. Ejot pa ielu viņš pavada laiku pats ar sevi – padomā, padiskutē, reizēm pat pastrīdas. Un tad tāds možs ierodas darbā. Danilāns domā, ka tie, kas saka, ka pastaigām nav laika – muld.
Mazākais, cik viņš vienas dienas laikā noiet, ir 6 kilometri – tas ir attālums no viņa mājām līdz Stradiņiem un atpakaļ. Bet citreiz pastaigas ir garākas. Studiju laikos, piemēram, viņš trīs reizes nedēļā trenējās sporta vingrošanā, bet vēlāk ar kolēģiem vēl spēlēja volejbolu. Pašlaik reizi nedēļā kopā ar meitu Ievu dodas uz sporta zāli, kur viņš izpilda dažādus vingrojumus.
Ikdienā profesors priecājas par vienkāršām lietām – par darbu, par sirsnīgām attiecībām ar draugiem un kolēģiem, par došanos uz savu vasarnīcu, kur var pasildīties saulītē un pabūt pie jūras. Danilāns ir sajūsmā par mūsu Dziesmu un deju svētkiem. Viņaprāt, tā ir milzīga bagātība. “Un ir Latvija, kur mūsu puiši un meitenes dejo un dzied. Tās ir brīnišķīgas tradīcijas, kas jāuztur” – saka Anatolijs.
Brīvajos brīžos viņš labprāt lasa dažādas grāmatas. Bet vispār viņam patīk arī citas lietas. Piemēram – “kārtot pumpas”. Izrādās, ka ar to Anatolijs domā populāro interneta spēli “Color Lines”, kur vienā līnijā jāsakārto krāsainas bumbiņas. Kad līnija sakārtota, tā pazūd, un tās vietā parādās jaunas.
Lasi vēl: Sveces glītos stikla traukos: vai iespējams saglabāt traukus un kā iztīrīt no tiem izdegušo vasku
Danilāns smejas, ka pie šīs spēles var nosēdēt stundām ilgi, jo tur vajadzīga loģika, jāpārdomā gājieni “uz priekšu”, lai pumpas pazūd ātrāk, nekā parādās jaunas, un laukums pēc iespējas ilgāk paliek tīrs. It kā muļķīgi, tomēr smadzenes kustina labi.
Reiz Anatolijs teica, ka “vecums nav domāts mīkstpēdiņiem”. Ko viņš ar to domāja? Dažreiz cilvēki pieklājīgā vecumā jau domā – cik tad man vairs atlicis… Nē, tā nedrīkst domāt. Apsēdies un padomā par savu laimīgo dzīvi, ko esi dzīvojis. Nežēlojies, ka “kaulainā” jau klāt!
Jā, būs un visiem būs, bet tagad par to nav jādomā. Priecājies par to, kas ir un kas bijis. Danilāns saka īsi un skaidri – vecumā vairāk jāpriecājas, nevis jāpinkšķ un jāvaid.
Intervija ar profesoru Anatoliju Danilānu, video:
Visu interviju ar profesoru Anatoliju Danilānu lasi portālā Jauns.lv.
