Pavasara atnākšana daudziem saistās ar dārza darbiem un sētu sakopšanu pēc garās ziemas. Tiklīdz nokūst sniegs, parādās pērnās lapas, nokaltuši laksti un vēja nolauzti zari, kurus gribas ātrāk novākt.
Nereti roka pati sniedzas pēc sērkociņiem, lai šo kaudzi vienkārši sadedzinātu, taču šāds pieradums var beigties ar nepatīkamiem pārsteigumiem. Pirms dārzā kurināt ugunskuru, ir vērts noskaidrot, kādi noteikumi ir spēkā jūsu pusē, lai izvairītos no bargiem sodiem un lieka satraukuma.
Kāpēc dārza atkritumus nedrīkst dedzināt
Lielākajā daļā Latvijas pilsētu un novadu pērnās zāles, lapu un zaru dedzināšana ir aizliegta. Pašvaldības likumsargi pārstāvji uzsver, ka bioloģiskie atkritumi likuma izpratnē ir tādi paši atkritumi kā jebkuri citi, tāpēc to dedzināšana piemājas teritorijā nav atļauta.
Tas tiek darīts, lai rūpētos par gaisa kvalitāti un mazinātu ugunsgrēku risku. Turklāt zemos temperatūras apstākļos, kādos deg dārza atkritumi, tie pilnībā nesadeg un dūmos izdalās videi kaitīgas vielas.
Ugunsdzēsēju darba traucēšana
Lieli dūmu stabi pavasara saulē bieži vien kļūst par iemeslu liekiem izsaukumiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Iedzīvotāji, redzot dūmus, ziņo par iespējamu ugunsgrēku, un glābēji steidzas uz notikuma vietu.
Rezultātā ugunsdzēsēji tērē laiku un resursus, lai konstatētu, ka kāds vienkārši dedzina lapu kaudzi. Šāda maldināšana traucē operatīvajiem dienestiem būt gatavībā gadījumos, kad palīdzība ir nepieciešama patiesi bīstamās situācijās.
Dažādi noteikumi dažādās pilsētās
Kārtība, kā atbrīvoties no dārza atkritumiem, dažādās Latvijas vietās atšķiras. Rīgā un Daugavpilī noteikumi ir ļoti stingri – tur jebkāda lapu un zaru dedzināšana ir aizliegta gan privātās, gan publiskās teritorijās. Rīgā par šādu pārkāpumu fiziskām personām var piemērot sodu no 70 līdz pat 700 eiro. Tāpat galvaspilsētā ir aizliegts izvest lapas uz mežu, jo tas tiek uzskatīts par dabas piesārņošanu, par ko arī draud sods.
Turpretī Liepājā un dažos citos novados noteikumi ir nedaudz pieļāvīgāki. Tur atļauts dedzināt sausās nobiras un zarus savā zemesgabalā, bet tikai tad, ja tas nerada ugunsbīstamību un netraucē kaimiņiem. Galvenais nosacījums visur ir viens – jūsu darbības nedrīkst apdraudēt citus vai radīt lielu sadūmojumu.
Ko darīt ar sakrātajiem zariem un lapām
Tā kā dedzināšana vairs nav vēlama metode, pašvaldības piedāvā dažādas alternatīvas. Viens no labākajiem veidiem ir kompostēšana, ja vien vieta to atļauj. Pilsētās tiek organizēta bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšana, un bieži vien šī pakalpojuma maksa ir zemāka nekā parasto sadzīves atkritumu izvešanai. Dažviet iedzīvotāji tiek aicināti nogādāt zaļos atkritumus speciālos laukumos, kur tos pārstrādā videi draudzīgā veidā.
Atpūta pie ugunskura vai grila
Daudziem rodas jautājums – vai tad savā dārzā vairs nedrīkst pat izcept gaļu vai iekurt ugunskuru omulībai? Lielākoties to darīt drīkst, ja izmanto sausu malku vai speciālas ogles un ievēro visas ugunsdrošības prasības.
Galvenais, lai ugunskurs nebūtu veids, kā atbrīvoties no dārza mēsliem. Ja kaimiņi sūdzas par dūmiem, pašvaldības likumsargi var ierasties un izteikt brīdinājumu vai pat uzlikt sodu, tāpēc cieņa pret apkārtējiem ir svarīga pat tad, ja atrodaties savā īpašumā.
Lasi vēl: Ulda Dumpja smagās atvadas: pēdējā saruna ar Streiču vien dažas dienas pirms aizsaulē aiziešanas
“Bankomāts izdeva tādu naudu, ka varēju viņu mest ārā tuvējā miskastē”: kā rīkoties šādos gadījumos
