Latvijas lauku reģionos, kur lielo banku filiāles kļūst par aizvien retāku parādību, vietējie iedzīvotāji ir atraduši savu veidu, kā kārtot finanšu lietas.
Cēsu novads šobrīd izceļas kā savdabīgs līderis, jo šeit veiksmīgi darbojas veselas sešas krājaizdevumu sabiedrības, raksta portāls lsm.lv .
Tas ir praktisks pašpalīdzības veids, kur kaimiņu noguldītā nauda palīdz citiem vietējiem attīstīt saimniecību vai tikt galā ar neparedzētiem tēriņiem. Šī sistēma balstās uz savstarpēju uzticību un personīgu pazīšanos, kas laukos bieži vien ir svarīgāka par formāliem banku algoritmiem.
Zosēnu fenomens un vietējo pieredze
Zosēni visbiežāk nonāk ziņu virsrakstos brīžos, kad meteorologi fiksē kārtējos aukstuma rekordus. Tomēr šajā vietā jau kopš 2000. gada klusi un sekmīgi strādā viena no valsts spēcīgākajām krājaizdevumu sabiedrībām. Vietējā iedzīvotāja Ilga, kura ikdienā rūpējas par pagasta centra uzkopšanu, ir biedre jau daudzus gadus un pati uz savas ādas izjutusi šī modeļa priekšrocības.
Viņa stāsta, ka savulaik aizdevums palīdzējis gan privatizēt zemi, gan izskolot bērnus. Pat dēla pirmās automašīnas iegāde notikusi ar šīs biedrības atbalstu. Ilga atceras, ka process bijis pamatīgs – viņai nācies kļūt par galvotāju un valdes pārstāvji rūpīgi vērtējuši viņas ienākumus. Tas liecina par to, ka, lai gan vide ir neformāla, atbildība pret kopējo naudu šeit ir ļoti augsta. Ja dēls nevarētu maksāt, mātei būtu jāuzņemas saistības, un šāds kaimiņu kontroles mehānisms strādā labāk nekā jebkura bankas vēstule.
Kāpēc cilvēki izvēlas krājaizdevumu sabiedrības
Zosēnu sabiedrība šobrīd apvieno vairāk nekā 700 biedru no tuvējiem pagastiem – Jaunpiebalgas, Drustiem un Raunas. Kā norāda valdes priekšsēdētājs Jānis Livčāns, galvenais dzinējspēks šeit nav dārgas reklāmas kampaņas, bet gan cilvēku atsauksmes. Ja kaimiņš ir sakārtojis savas lietas, viņš pastāsta par to citam, un tā biedru loks pamazām aug.
Finansiāli šis modelis daudziem šķiet pievilcīgs abu pušu dēļ. Noguldītājiem šeit piedāvā procentu likmes, kas sasniedz aptuveni 4,5 % gadā, kas parasti ir vairāk nekā lielajās komercbankās. Savukārt tie, kuriem nauda nepieciešama tēriņiem, var rēķināties ar 8–9 % likmi. Biedrības kopējie aktīvi jau tuvojas divu miljonu eiro robežai, kas tik mazai vietai ir ievērojams sasniegums.
No zobārsta apmeklējuma līdz 17 tūkstošu eiro flautai
Grāmatvede Alda Koliņa ikdienā redz visdažādākos dzīves stāstus un vajadzības. Cilvēki aizņemas gan pavisam ikdienišķām lietām, piemēram, ledusskapja pirkšanai vai vizītei pie zobārsta, gan arī lielākiem mērķiem. Dažreiz tie ir visai neparasti lūgumi.
Jānis Livčāns atceras gadījumu, kad kāda ģimene vēlējusies savam bērnam, kurš mācās mūzikas skolā, iegādāties profesionālu instrumentu – flautu vai oboju. Tā cena bija 17 000 eiro. Krājaizdevumu sabiedrība piekrita izsniegt aizdevumu, un ģimene visu godprātīgi atmaksāja. Šādi piemēri parāda, ka vietējā finanšu iestāde spēj iedziļināties katrā situācijā individuāli, ko standarta bankas filiālē panākt būtu daudz grūtāk.
Glābiņš lauksaimniekiem un uzņēmējiem
Īpaši svarīga šī sistēma ir vietējiem zemniekiem. Lauksaimnieks Kristaps Karps, kurš apstrādā 200 hektārus zemes Jaunpiebalgas pusē, neslēpj savu skeptisko attieksmi pret lielajām bankām. Viņaprāt, bankās birokrātija ir pārāk smagnēja – pieteikumu izskatīšana var ilgt mēnesi, un beigās bieži vien seko atteikums.
Zemniekam nauda tehnikas remontam vai degvielai ir vajadzīga uzreiz, kad sākas sezonas darbi. Krājaizdevumu sabiedrībā viss notiek operatīvāk – iesniedz dokumentus, un lēmumu uzzini gandrīz uzreiz. Zosēnu sabiedrība ir arī pirmā Latvijā, kas ieguvusi tiesības kreditēt juridiskas personas. Iepriekš šis process bija sarežģītāks, jo nauda bija jānoformē uz saimniecības īpašnieka vārda, bet tagad tas ir juridiski sakārtots un ērtāks.
Maza, stabila un savējā – Taurenes pieredze
Turpat blakus Taurenē, Nēķena muižas telpās, darbojas vēl viena biedrība. Viņi ir izvēlējušies citu ceļu – nevis strauju izaugsmi, bet gan stabilitāti mazā mērogā. Ar nedaudz vairāk kā 600 biedriem viņi kalpo vietējai kopienai jau trīs gadu desmitus.
Taurenes sabiedrības vadītāja Antoņina Paeglīte skaidro, ka apzināti izvairās no aktīvu palielināšanas virs 400 000 eiro. Iemesls ir praktisks – sasniedzot šo robežu, likums pieprasa piesaistīt zvērinātu revidentu, kas mazai biedrībai ir pārāk dārgs pakalpojums. Viņa arī novērojusi izmaiņas cilvēku paradumos. Vecākā paaudze joprojām prot veidot uzkrājumus, savukārt jaunieši biežāk izvēlas tērēt, tāpēc uzkrāšanas kultūras saglabāšana ir viens no biedrības klusajiem uzdevumiem.
Pašvaldības loma un nākotnes redzējums
Cēsu novada pašvaldība arī ir iesaistījusies šajā kustībā un vēsturiski ir biedrs divās krājaizdevumu sabiedrībās. Novada mērs Jānis Rozenbergs uzskata, ka šis ir tīrs uzticības jautājums. Cilvēki jūtas drošāk, ja zina, kurš pieņem lēmumus un kam viņu nauda tiek aizdota. Tā ir iespēja saņemt finansējumu arī situācijās, kad komercbankas neredz jēgu sadarboties ar mazu lauku saimniecību vai individuālu strādātāju.
Livčāns no Zosēniem saredz vēl lielāku potenciālu – ja pašvaldības drosmīgāk noguldītu savus brīvos līdzekļus šajās sabiedrībās, nauda paliktu reģionā un sildītu tieši vietējo ekonomiku, nevis aizplūstu uz lielo banku mātesuzņēmumiem ārzemēs. Šobrīd visā Latvijā darbojas 21 šāda sabiedrība, un to kopējais pienesums pārsniedz 28 miljonus eiro. Tas ir spilgts pierādījums tam, ka vietējā kopiena spēj pati sevi nodrošināt, ja vien pastāv savstarpēja sapratne un godprātība.
