Amerikānis Toms domāja, ka viņa sievas Olitas māte ir kaut kas fonā. Kā piedeva. Viņa kaut kur ir, bet neiejaucas un dzīvot netraucē. Viņš bija naivs kā mazs bērns. Jo Latvijā sievasmāte nav tēls. Tas ir vesels atsevišķs žanrs ar saviem noteikumiem un tradīcijām.
1. nodaļa. Vienkārši atnesīšu zupu un iešu prom
– Es braucu komandējumā, – Olita teica vīram. – Vai tiksi galā pats? – Protams, mīļā. Esmu jau liels puika. Man pat ir multivārāmais katls. Viņa aizgāja. Pagāja tieši 13 minūtes un 42 sekundes. Dzin, dzin.
Pie durvīm stāvēja sievasmāte, viņas seja izskatījās tā, it kā viņai būtu rentgena redze un viņa spētu saskatīt, ka ledusskapī nav buljona. – Sveiks, Tomiņ. Es tūlīt atnesīšu zupu. Pagaidi minūti. Es to vienkārši ielikšu ledusskapī, un viss. Viņa atnesa boršču. Bet viņam neatlika nekādu izredžu “izdzīvot” patstāvīgi.
2.nodaļa. Pirmā diena: Nekas neliecināja par “kāpostu orķestri”
Sākumā sievasmāte vienkārši ienāca iekšā. Tad novilka kurpes, paņēma dvieli, atvēra logus, “lai izvēdinātu dzīvokli no garlaicības”, un sāka vārīt ūdeni. – Es tikai ienācu paskatīties, kā tev klājas. – Man viss labi, paldies! – Labi, ne labi, bet tavs galds ir tukšs. Tas mani uztrauc. Viņš gribēja vārīt parastus makaronus.
Viņa teica: – Tomiņ, tu nevari dzīvot tikai no cietes. Vajag buljonu. Es to jau uzliku to vārīties. Vakarā viņš ēda kartupeļu biezeni, dārzeņu un gaļas sautējumu, divu veidu salātus un dzēra kompotu ar tāda cilvēka sejas izteiksmi, kurš nezina, kas viņš ir, kur atrodas, un kāpēc vēderā spēlē “kāpostu orķestris”.
3. nodaļa. Otrā diena: Nocietinājumu ieņemšana
Rīts sākās ar putru. Tad zāļu tēja. Tad biezpiena plācenīši. Viņš teica: – Varbūt tikai tēju? Viņa: – Tikai tēju?! Tev organismā nav neviena vitamīna! Pusdienās tika pasniegts borščs. Cūkgaļas speķis. Ķiploki. Maize cepeškrāsnī. Griķi “rezervē”. Viņš mēģināja pieklājīgi atteikties.
– Es neesmu izsalcis. – Tāpēc, ka tu vakar ēdi pilnīgi nepareizi! Paēd tagad, un viss būs labi. Viņš mēģināja paslēpt vienu pelmeni salvetē. Viņa to ieraudzīja. Viņa teica: – Tom, vai tev ir kauns no normāla ēdiena? Viņš pārstāja kaunēties. Viņš sāka paklausīt.
4.nodaļa. Totāls apmulsums ar morsu fonā
Viņš gribēja kafiju. Viņa ielēja viņam morsu. Viņš gribēja pamieloties ar šokolādes tāfelīti. Viņa lika apēst biezpienu ar medu. Viņš teica: – Man šķiet, ka man vajag nedaudz personīgās telpas.
Viņa atbildēja: – Protams, dārgais. Es tikai piekārtošu vannas istabu. Viņš iegāja vannas istabā. Redzēja, kā viņa nomaina zobu birsti pret jaunu. Viņa zobu birsti.
– Tā ir savu laiku nokalpojusi, – teica sievasmāte. – Bet jaunā ir īpaša, ar sudraba joniem. Viņš nezināja, kas ir joni, bet bija pārliecināts, ka tagad viņa mute spēs uztvert stabilu 4G signālu.
5.nodaļa. Apgaismība zem kāpostiem
Trešajā dienā viņš jau pats gatavoja sev mežrozīšu tēju. Sievasmātes adītās zeķes kļuva par viņa otro ādu. Viņš centīgi saklāja gultu, noslaucīja pusdienu galdu un salika karotes atsevišķi no dakšām.
Viņš paskatījās uz sievasmāti un teica: – Paldies, mammu. Viņa sāka šņukstēt. Viņš gandrīz arī. Viņš saprata: tā bija mīlestība. Tikai bez lieka maiguma. Toties ar kompotu un pelmeņu krājumiem “nebaltām dienām”.
6. nodaļa. Olitas atgriešanās
Olita atgriezās. – Nu, kā tad jums te klājas? Toms sēdēja dīvānā, apsedzies ar segu, dzēra zāļu tēju un čukstēja: – Viņa ir varena… bet labsirdīga.
Lasi vēl: Meteorologs atklāj, ka janvāra sākums būs netipisks: ”Sniegpulkstenīši var mosties”
Olita iegāja virtuvē. Viss mirdzēja. Ledusskapis bija sadalīts zonās: zupas, salāti, “vēlākam” un “neaiztieciet, kamēr neesat pabeiguši pirmo ēdienu”. Uz durvīm zīmīte: “Ja viņš neēd, pārbaudi temperatūru. Ja viņš ir vesels, pabaro viņu. Ja viņš saka, ka “nav izsalcis”, neticiviņam.”
Fināls
Sievasmāte aizgāja. Bet palika viņa sirdī. Un saldētavā. Kad viņa bija prom, Toms sajuta kaut kādu tukšumu. Viņš nezināja, kur ir viņa zeķes. Viņš vairs nejuta jau ierasto ķiploku aromātu. Ledusskapī valdīja klusums. Viņš izņēma burciņu ar uzrakstu “Kad jūties skumji”. Viņš to atvēra. Iekšā bija borščs. Viņš pasmaidīja.
Cienījamie vīrieši, bet kādas ir jūsu attiecības ar sievasmāti? Pastāstiet, lūdzu, komentāros, kā jūs “izdzīvojat”, ja nākas nonākt viņas “aprūpē”!
