Rīdzinieces Sonoras uzmanību piemājas “Rimi” veikalā piesaistījis kāds līdz šim neredzēts produkts, kas viņai raisījušas atmiņas par skolas laikiem.
Sonora nolēmusi iegādāties trīs dažādu veidu plaukšķenes un par pirkumu norēķinājusies pašapkalpošanās kasēs. Pārdevējas viņas vecumu neesot pārbaudījušas, kas radījis satraukumu par to, ka šāda veida preces bez jebkādas kontroles var nonākt arī bērnu rīcībā.
Sonora uzskata, ka dedzināmās plaukšķenes būtu jārealizē tikai specializētos pirotehnikas veikalos. Plaukšķenes pieder F1 klasei, kas nozīmē, ka tās tiek uzskatītas par zemas bīstamības un ar zemu trokšņa līmeni saistītām uguņošanas ierīcēm – šajā pašā kategorijā ietilpst arī brīnumsvecītes. F1 kategorijas izstrādājumus ir atļauts tirgot arī nespecializētos pirotehnikas veikalos, un “Rimi” veikalu plauktos šādas preces neesot parādījušās pirmo gadu.
Raidījuma “Bez tabu” veiktajā eksperimentā pārdevēja gan pārliecinājās par pircēja vecumu. Noteikumu ievērošanu šajā jomā uzrauga Valsts policija, kas vienlaikus arī izsniedz atļaujas specializētajiem veikaliem, kuros iespējams iegādāties vidējas un augstas bīstamības uguņošanas ierīces.
Vienlaikus sabiedrībā aktualizējas arī citi jautājumi – vai valdības pārstāvju un uzņēmēju maijā parakstītais memorands par pārtikas cenām patiešām darbojas, vai iedzīvotāju subjektīvās sajūtas par cenu kāpumu sakrīt ar statistikas datiem un kāda ir pārtikas cenu situācija Latvijā salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm.
TV24 diskusijā “Preses klubs” Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes docente Malvīne Strazdiņa norādīja, ka viņu dara bažīgu “Lursoft” publiskotie dati, kas liecina – vislielākos ienākumus Latvijā gūst tieši mazumtirdzniecības uzņēmumi “Rimi” un “Maxima”, kam tikai pēc tam seko “Latvenergo” un “airBaltic”.
Tomēr viņa atzina, ka šajā gadījumā ir nedaudz kļūdījusies vai neprecīzi izteikusies, jo pelnošākais uzņēmums Latvijā joprojām ir “Latvenergo”. Taču apgrozījuma ziņā, saskaņā ar “Lursoft” datiem, “Rimi” tiešām ieņem pirmo vietu, “Maxima” – otro, bet “Latvenergo” ierindojas tikai trešajā pozīcijā.
Peļņas rādītāju ziņā lielveikalu tīkls “Maxima” atrodas septītajā vietā starp pelnošākajiem uzņēmumiem Latvijā, savukārt “Rimi” ieņem 11. vietu. Prognozējams, ka arī šī gada noslēgumā “Latvenergo” saglabās vispelnošākā uzņēmuma statusu un neviens no lielveikalu tīkliem to nebūs apsteidzis – “Maxima” peļņa ir aptuveni piecas reizes mazāka nekā enerģētikas nozares līderim.
Malvīne Strazdiņa raidījumā atzina, ka viņai ir sajūta, ka situācijā kaut kas nav līdz galam pareizi. Viņasprāt, tieši tādēļ Latvijā pārtikas cenas ir pieaugušas tik strauji, radot pircējiem veikalos nepatīkamus pārsteigumus.
Šādu viedokli pauž ne tikai viņa – daudzi uzskata, ka pārtikas cenas Latvijā ir pārmērīgi augstas un neatbilst iedzīvotāju vidējiem ienākumiem, minimālajai algai un vecuma pensiju līmenim.
Lielveikalu apgrozījums, kas abiem lielākajiem tirdzniecības tīkliem pārsniedz miljardu eiro gadā, no vienas puses šķiet loģisks, jo tieši veikalos un tirgos notiek lielākā daļa naudas aprites. Tomēr arī peļņas apjomi ir ievērojami – “Maxima” ikgadējā peļņa pārsniedz 50 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā daudziem lieliem ražošanas vai telekomunikāciju uzņēmumiem, lai gan mazāk nekā vienai no kredītaģentūrām. To iespējams vērtēt divējādi – no vienas puses, ir pozitīvi, ka cilvēkiem ir pieejami kredīti, bet, no otras puses, satraucoši, ja liels skaits iedzīvotāju aizņemas naudu ar augstām procentu likmēm.
Tomēr pastāv arī pozitīvas ziņas. Lai gan pārtikas cenas Latvijā šogad ir turpinājušas augt, cenu kāpums ir bijis lēnāks nekā Igaunijā un Lietuvā, liecina “Eurostat” dati, uz kuriem sociālajos tīklos uzmanību pievērsis Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.
Harmonizētais patēriņa cenu indekss, kurā par atskaites punktu ar vērtību 100 tiek izmantotas 2015. gada pārtikas cenas, Igaunijā ir visaugstākais Eiropas Savienībā – pašlaik tas sasniedz 178,6, bet gada vidū pat pārsniedza 180. Lietuvā šis rādītājs ar nelielām svārstībām ilgstoši saglabājies līdzīgā līmenī un šobrīd ir 177,1. Latvijā indekss ir samazinājies līdz 175,2. Vēl viena valsts ar līdzīgu situāciju pārtikas cenu jomā ir Polija, kur indekss sasniedz 173,5.
Savukārt Eiropas Savienības 27 valstu vidējais pārtikas cenu indekss ir ievērojami zemāks – 148,5. Pārtikas cenas ir pieaugušas arī Zviedrijā, Vācijā un Dānijā, taču Somija izceļas ar īpaši stabilu situāciju – kopš 2023. gada pirmā ceturkšņa pārtikas cenas tur nav būtiski mainījušās.
Šis indekss gan sniedz tikai vispārēju priekšstatu par cenu izmaiņu tendencēm dažādās valstīs un maz ko pasaka par iedzīvotāju faktisko dzīves līmeni. Pirms desmit gadiem Rietumeiropā pārtikas cenas bija būtiski augstākas nekā Baltijas valstīs, un arī šobrīd tās joprojām ir augstas, taču arī iedzīvotāju ienākumi tur ir un vienmēr bijuši ievērojami lielāki. Dati skaidri parāda, ka Baltijas valstīs un Polijā pārtika pēdējo gadu laikā ir kļuvusi daudz dārgāka, kamēr pārējā Eiropā cenu pieaugums nav bijis tik izteikts, un tas nav uzskatāms par pozitīvu tendenci.
Vienlaikus iespējams secināt, ka ekonomikas ministra Viktora Valaiņa aktīvajiem centieniem samazināt pārtikas cenas tomēr ir zināms efekts. Maija beigās valdības pārstāvji un uzņēmēji parakstīja memorandu par pārtikas preču tirdzniecību, un tirgotāji apņēmās ieviest un aktīvi informēt pircējus par zemo cenu grozu, kurā katru dienu katrā pamatpārtikas produktu grupā būtu vismaz viens piedāvājums ar zemāku cenu nekā citiem.
Ekonomikas ministrijas mērķis bija panākt līdz pat 20% cenu samazinājumu būtiskākajām pārtikas preču grupām, kā arī palielināt Latvijā ražoto pārtikas produktu īpatsvaru veikalu sortimentā. Lai gan ir skaidrs, ka 20% samazinājums var būt grūti sasniedzams, cenu kāpums ir bremzēts, vietām pat nedaudz samazināts, un Latvija vairs neieņem līderpozīcijas pārtikas cenu pieauguma ziņā.
Lai objektīvi izvērtētu reālās cenu izmaiņas pamatproduktiem, būs jāgaida, kāda situācija izveidosies gada noslēgumā. Šobrīd vēl ir pāragri viennozīmīgi spriest, cik lielā mērā cenu dinamiku ietekmē memoranda faktors, jo pārtikas cenas dažādos mēnešos un gadalaikos mēdz būtiski svārstīties. Visprecīzāk rezultātus varēs izvērtēt pēc pilna gada – ap nākamā gada maija beigām vai jūnija sākumu.
