Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati atklāj iepriecinošu ainu Latvijas ekonomikā – šā gada novembrī mazumtirdzniecības apgrozījums ir palielinājies par 3,3%.
Finanšu ministrijas komunikācijas departaments uzsver, ka šis nav īslaicīgs uzplaiksnījums, bet gan stabila tendence, jo pozitīvs pieaugums gada griezumā tiek fiksēts jau pusgadu pēc kārtas. Šī izaugsme ir ļāvusi nozarei sasniegt augstāko aktivitātes līmeni kopš 2022. gada pavasara, signalizējot par patēriņa atgūšanos pēc ilgstoša sastinguma perioda.
Kas dzen uz priekšu Latvijas patēriņa dzinēju?
Novembra pozitīvos rādītājus visvairāk ietekmēja divas lielas kategorijas: nepārtikas preču tirdzniecība, kas augusi par 4,4%, un degvielas noiets ar 4,6% kāpumu. Interesantas izmaiņas vērojamas arī pārtikas sektorā. Pēc ilgāka pārtraukuma oktobrī un novembrī beidzot fiksēta neliela izaugsme (attiecīgi par 0,1% un 0,8%). Eksperti to skaidro ar inflācijas bremzēšanos – pārtikas cenas vairs neaug tik strauji kā iepriekš, tādējādi ļaujot iedzīvotājiem savos iepirkumu grozos atvēlēt vietu plašākam preču klāstam. Tas skaidri apliecina tiešo saikni starp preču pieejamību un mājsaimniecību pirktspēju.
Tehnoloģiju un mājokļa labiekārtošanas bums
Analizējot nepārtikas preču segmentu detalizētāk, izceļas vairākas jomas ar iespaidīgu izaugsmi:
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas: Šis sektors uzrādījis straujāko kāpumu (+16,6%), turpinot izaugsmes sēriju, kas sākās jau 2024. gada sākumā.
Veselība un medicīna: Farmaceitisko un medicīnisko piederumu pieprasījums palielinājies par 14,6%.
Mājokļa uzlabošana: Preces mājokļa labiekārtošanai pirktas par 12,8% vairāk nekā pērn šajā laikā.
Distances tirdzniecība: Mazumtirdzniecība ārpus ierastajiem veikaliem un tirgus stendiem augusi par 6,6%.
Turpretī zaudējumus piedzīvojusi kultūras un atpūtas preču joma, kurā fiksēts ievērojams kritums par 12,5%, norādot, ka iedzīvotāji prioritizē praktiskus pirkumus un tehnoloģijas.
Gada kopējā bilance un cenu spiediens
Raugoties uz 2025. gada pirmajiem vienpadsmit mēnešiem kopumā, galvenais izaugsmes balsts ir bijušas nepārtikas preces (+4,6%). Tomēr kopējo ainu nedaudz bojā pārtikas preču segmenta lejupslīde par 2% gada griezumā. Iemesls ir vienkāršs – cenu kāpums pārtikai šajā periodā (5,1%) ir bijis krietni straujāks nekā vidējais cenu pieaugums valstī (3%). Tas licis pircējiem būt piesardzīgiem, izvēloties ikdienas pārtikas produktus. Tikmēr degvielas tirdzniecība visa gada garumā saglabājusies stabila ar simbolisku 0,5% pieaugumu.
Nākotnes perspektīvas: Optimisms atgriežas
Eiropas Komisijas dati par konfidences indeksu rāda, ka uzņēmēju noskaņojums mazumtirdzniecības nozarē uzlabojas jau piekto mēnesi. Šobrīd tas pat pārsniedz ilgtermiņa vidējos rādītājus, pateicoties reālajam apgrozījuma pieaugumam pēdējā laikā. Arī patērētāji jūtas drošāk – oktobrī iedzīvotāju pārliecība sasniedza augstāko punktu pēdējo četru gadu laikā.
Prognozes 2025. un 2026. gadam liecina par mērenu, bet stabilu attīstību. Tiek lēsts, ka 2025. gadā mazumtirdzniecība pieaugs par aptuveni 1,7%–1,8%. Galvenie stūrakmeņi šai izaugsmei būs vēsturiski zemais bezdarba līmenis un iedzīvotāju algu kāpums, kas apsteidz inflāciju, tādējādi turpinot stimulēt iedzīvotāju vēlmi tērēt.
