Šī gada janvāris Latvijā ir palicis atmiņā ar pamatīgu aukstumu, kas tiešā veidā atspoguļojies arī mūsu elektrības patēriņā. Statistika rāda, ka pagājušajā mēnesī enerģijas izmantošana pieaugusi par 15 %, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo 16 gadu laikā.
Arī februāra rēķinos, visticamāk, saglabāsies līdzīgas tendences, jo ziema nekur nav pazudusi. Tajā pašā laikā elektrības cenas biržā janvārī uzskrēja negaidītos augstumos, radot papildu slogu tiem, kas izmanto mainīgos tarifus.
Galvenais iemesls šādam lēcienam ir tas, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas savus mājokļus sildīt tieši ar elektroenerģiju. “Augstsprieguma tīkla” pārstāvji norāda, ka pēdējos gados siltumsūkņi ir kļuvuši par ļoti populāru izvēli gan privātmājās, gan citviet. Tieši šī ziema spilgti parādīja, cik cieši mūsu elektrības rēķini tagad ir saistīti ar to, kādi laikapstākļi valda aiz loga. Jo aukstāks kļūst ārā, jo intensīvāk strādā apkures iekārtas, un skaitītāji griežas arvien ātrāk.
Arī vietējā ražošana janvārī ir bijusi ļoti aktīva. Tīklā nodotās enerģijas apjoms palielinājās par 45 %, un tik liela izstrāde nav pieredzēta kopš pagājušā gada pavasara paliem, kad upēs bija visvairāk ūdens.
Biržas cenas un dārgie resursi
Tiem iedzīvotājiem, kuri ir piesaistīti biržas cenai, janvāris bija īpaši izaicinošs, jo cenas gandrīz dubultojās. “Latvenergo” eksperti skaidro, ka pie vainas ir vairāki faktori, kas skāra visu Ziemeļeiropu. Aukstuma laikā parasti ir maz vēja, tāpēc vēja parki saražoja mazāk nekā parasti. Saules paneļi ziemā bieži ir klāti ar sniegu, un dienasgaismas ir par maz, lai tie strādātu ar pilnu jaudu. Arī upes bija aizsalušas, kas traucēja darboties hidroelektrostacijām.
Tā kā lētie atjaunojamie resursi šajos apstākļos nespēja segt milzīgo pieprasījumu, nācās darbināt gāzes stacijas. Gāze šobrīd ir relatīvi dārgs enerģijas avots, un tas uzreiz pacēla kopējo cenu biržā. Interesanti, ka apmēram 75 % Latvijas mājsaimniecību šīs svārstības nemaz neizjuta, jo tās maksā fiksētu cenu. Šie patērētāji ir pasargāti no pēkšņiem izmaksu lēcieniem, pat ja biržā situācija kļūst saspringta.
Lielāks patēriņš var būt arī izdevīgs
Lai gan lielāks rēķins parasti nevienu nepriecē, enerģētikas jomas speciālisti saredz arī kādu pozitīvu niansi. Viņi skaidro, ka tīklu uzturēšanas tarifi ir regulētas izmaksas. Jo vairāk kopumā mēs visi patērējam elektrību, jo mazāk katram atsevišķam lietotājam būtu jāmaksā par infrastruktūru. To var salīdzināt ar ceļiem – ja pa tiem brauc vairāk automašīnu, nodevas par uzturēšanu sadalās uz lielāku braucēju skaitu.
Eksperti pauž cerību, ka augsts patēriņš liecina par ekonomikas dzīvīgumu un jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Ja gadījumā kādam ir radušās grūtības uzreiz samaksāt par negaidīti lielo patēriņu, energoapgādes uzņēmumi iesaka sazināties un vienoties par izdevīgāku apmaksas grafiku, lai neradītu lieku spriedzi ģimenes budžetā.
