Aleksejs Rosļikovs, kurš vēl nesen vadīja partiju “Stabilitātei!”, šobrīd atrodas Baltkrievijā un sevi dēvē par politiķi trimdā. Šāds pavērsiens ir radījis pamatīgu neziņu par partijas nākotni, lai gan tās biedri joprojām cer uz viņa atgriešanos.
Rosļikovs Latviju pameta pēc tam, kad viņam tika izvirzītas apsūdzības par nacionālā naida kurināšanu, ziņo raidījums DeFacto. Tagad tiesa viņam piemēroto drošības līdzekli ir nomainījusi pret apcietinājumu, taču pats politiķis no Minskas apgalvo, ka likumu nav pārkāpis.
Politiķis Baltkrievijā un tiesas lēmums
Rosļikovs aprīļa sākumā neieradās uz savu tiesas sēdi Rīgā, tā vietā pieslēdzoties attālināti no kaimiņvalsts. Viņš skaidro, ka Latvijā nevar atgriezties, jo saskata draudus savai dzīvībai. Lai gan viņam bija atļauts izbraukt no valsts tikai uz dažām dienām, viņš šo termiņu ir krietni pārsniedzis. Tiesa uz šādu rīcību reaģēja stingri, pieņemot lēmumu par viņa apcietināšanu, tiklīdz viņš šķērsos robežu.
Pats Rosļikovs gan savu vainu noliedz un uzskata, ka viņam ir tiesības pagarināt prombūtni, ja tas nepieciešams drošības dēļ. Viņš ir atkāpies no partijas vadības un pat oficiāli izstājies no tās rindām, lai nekaitētu organizācijas tēlam. Tajā pašā laikā viņš neizslēdz iespēju kādreiz atgriezties Latvijas politikā, ja vien izdosies apstrīdēt tiesas lēmumus.
“Stabilitātei!” plāni bez oficiālā līdera
Interesanti, ka Rosļikova prombūtne nav apturējusi partijas kampaņas plānošanu. Jaunā vadītāja Svetlana Čulkova neizslēdz iespēju, ka tieši Rosļikovs varētu kļūt par viņu premjera amata kandidātu nākamajās Saeimas vēlēšanās. Partija joprojām cer, ka viņš varēs attālināti vai klātienē ieņemt galvenā līdera lomu.
Šobrīd partija “Stabilitātei!” pieturas pie retorikas, ka Latvijai būtu nepieciešams uzlabot attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju. Nikolajs Kabanovs, kurš darbojas Rīgas domē, uzskata, ka tieši ārpolitika ir viņu partijas stiprā puse. Viņš kritizē konkurentus, kuri koncentrējas tikai uz vietējiem saimnieciskiem jautājumiem, uzsverot, ka Saeimas vēlēšanās svarīgākais ir valsts stratēģiskais virziens.
Konkurence par krievvalodīgo balsīm saasinās
Kamēr Rosļikovs atrodas Minskā, citi politiskie spēki steidz aizpildīt tukšo vietu. Reitingi rāda, ka krieviski runājošo vēlētāju vidū popularitāti audzē partija “Suverēnā vara” un “Latvija pirmajā vietā”. “Suverēnā vara” ar Jūliju Stepaņenko priekšgalā aktīvi strādā Rīgas domē un cenšas piesaistīt vēlētājus, kuri ir vīlušies līdzšinējā piedāvājumā. Viņa uzsver, ka Latvijai politikā ir jāievieš tāda pati kultūra kā Ungārijā – jādomā tikai par to, ko iegūs pašu tauta.
Stepaņenko sadarbojas arī ar citām mazākām organizācijām, piemēram, “Jaunlatviešiem” un Latvijas Krievu savienību. Lai gan Krievu savienībai ir grūtības ar bankas kontu atvēršanu un dalību vēlēšanās, viņu atbalstītāji meklē jaunus veidus, kā tikt pārstāvētiem.
Ainārs Šlesers un reģionālā sadarbība
Aināra Šlesera vadītā partija “Latvija pirmajā vietā” arī neslēpj savas ambīcijas uz šo vēlētāju segmentu. Viņi plāno stiprināt savas pozīcijas Latgalē, par saraksta līderi izvēloties Aleksandru Bartaševiču. Bartaševičs, kurš savulaik tika izslēgts no “Saskaņas” un vēlāk zaudēja Rēzeknes mēra amatu, joprojām ir ietekmīga figūra šajā reģionā.
Andrejs Klementjevs no Šlesera komandas norāda, ka Bartaševiča pieredze ir ļoti vērtīga. Viņš uzskata, ka pagātnes pārmetumi par ārpolitisko nostāju vairs nav aktuāli, jo visi svarīgākie jautājumi par karu Ukrainā ir tikuši izrunāti. Šlesera partija cenšas pozicionēties kā mērens un konservatīvs spēks, kas varētu būt pieņemams partneris arī citām partijām parlamentā, tāpēc viņi nevēlas savākt visus radikāli noskaņotos Rosļikova sekotājus.
“Saskaņas” lēnā norietēšana
Savukārt kādreizējā krievvalodīgo vēlētāju favorīte “Saskaņa” šobrīd piedzīvo grūtus laikus. Pat pēc apvienošanās jaunā blokā “Saskaņas centrs”, partijas izredzes iekļūt Saeimā tiek vērtētas kā vājas. Pašlaik viņu mērķis ir vismaz pārvarēt divu procentu barjeru, lai saglabātu tiesības uz valsts finansējumu. Tas liecina par lielām pārmaiņām šajā politiskajā nišā – vēlētāji meklē jaunus līderus, kamēr vecie spēki pamazām zaudē savu ietekmi.
Lūk DeFacto sižets:
