Bērnības paziņa vai interešu konflikts? Skandāls ap “Latvijas Valsts mežiem” uzņem apgriezienus

Zemkopības ministrijā un uzņēmumā “Latvijas Valsts meži” pēdējā laikā vērojamas pamatīgas pārmaiņas un nemiers. No amata atbrīvots ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, kurš līdz šim pārstāvēja valsts intereses mežu apsaimniekošanā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze šo lēmumu pamato ar vēlmi izvairīties no jebkādām aizdomām par interešu konfliktu. Šis notikums ir izgaismojis senas pazišanās un saspīlētas attiecības starp nozares lielākajiem uzņēmējiem un valsts amatpersonām, ziņo LTV raidījums DeFacto.

Ģirts Krūmiņš valsts sekretāra amatu un pienākumus “Latvijas Valsts mežos” atstāja janvāra beigās. Pats Krūmiņš par iemesliem runā izvairīgi, norādot, ka tie jājautā pašam ministram. Tikmēr ministrs Krauze skaidro, ka ir laiks atgriezties pie pārbaudītām vērtībām. Viņa ieskatā valsts mežus kā akcionāram būtu jāpārstāv cilvēkam, kuram ir speciāla mežsaimnieka izglītība un liela pieredze tieši šajā nozarē.

Par jauno pārstāvi iecelts meža departamenta direktors Āris Jansons. Ministrs uzsver, ka tas palīdzēs nodrošināt profesionālu pārvaldību. Tomēr aiz oficiālajiem skaidrojumiem slēpjas arī bažas par to, cik ciešas ir amatpersonu saites ar privāto biznesu.

 

Draudzība, skolas gadi un palīdzība Ukrainai

Galvenais iemesls, kāpēc radās aizdomas par interešu konfliktu, ir Ģirta Krūmiņa pazišanās ar uzņēmēju Andri Ramoliņu. Ramoliņš vada kokrūpniecības uzņēmumu “Stiga RM”, kas ir liels “Latvijas Valsts mežu” klients. Izskanēja informācija, ka abi ir bērnības draugi un kopā dodas braucienos uz ārzemēm.

Uzņēmējs Ramoliņš gan šādu versiju noliedz. Viņš nenoliedz, ka abi mācījušies vienā pamatskolā, taču gadu starpības dēļ bērnībā nemaz neesot draudzējušies. Viņu ceļi krustojušies tikai tagad, un iemesls tam ir atbalsts Ukrainai. Abi darbojas grupā, kas piegādā apvidus auto un aprīkojumu Ukrainas armijai. Ramoliņš norāda, ka tieši braucieni ar palīdzības kravām uz Ukrainu ir tie “ārzemju braucieni”, kurus piemin ministrs. Viņš arī piebilst, ka meža nozarē visi visus pazīst, jo speciālistu nav tik daudz un lielākā daļa ir mācījušies vienās un tajās pašās augstskolās.

Strīdi par koksnes cenām un miljoniem eiro

Kamēr amatpersonas skaidro savas attiecības, virs Zemkopības ministrijas savelkas vēl tumšāki mākoņi. Ģenerālprokuratūra un Valsts kontrole pašlaik pēta, vai valdības lēmums samazināt koksnes cenu atsevišķiem uzņēmējiem bija likumīgs. Šo soli ierosināja tieši Zemkopības ministrija, un tas radījis aizdomas par īpašu labvēlību pret dažiem tirgus spēlētājiem.

Tajā pašā laikā Konkurences padome ir sākusi lietu par “Latvijas Valsts mežu” ilgtermiņa līgumiem. Ja tiks pierādīts pārkāpums, valsts uzņēmumam var nākties maksāt milzīgus sodus, kas mērāmi miljonos eiro. Šie procesi parāda, cik saspringta ir situācija nozarē, kur saduras milzīgas finansiālās intereses.

Uzņēmēju cīņa par ietekmi

Situācija ap valsts sekretāra atstādināšanu nav atraujama no lielākas bildes – konkurences starp pašiem kokrūpniekiem. No vienas puses ir Andris Ramoliņš, kuru ministrs Krauze iepriekš vainojis nepatiesas informācijas izplatīšanā. No otras puses tiek minēts uzņēmējs Uldis Mierkalns un viņa pārstāvētā “PATA” grupa.

Nozares pārzinātāji pamanījuši, ka vairāki pēdējā laika lēmumi bijuši labvēlīgi tieši Mierkalna uzņēmumiem. Tas radījis runas par to, ka ministrijas lēmumi varētu būt ietekmēti nevis pēc objektīviem kritērijiem, bet gan atkarībā no tā, kurš uzņēmējs kurā brīdī ir “tuvāks” lēmumu pieņēmējiem. Ramoliņš pat izteicies, ka patiesais valsts sekretāra atcelšanas iemesls varētu būt pavisam cits, nevis skolas laiku pazišanās.

Pašlaik meža nozarē valda neziņa. No vienas puses, tiek solīta lielāka caurredzamība un profesionāļu piesaiste, bet no otras – turpinās tiesvedības un pārbaudes, kas var mainīt spēles noteikumus visā tirgū. Iespējams, ka “Latvijas Valsts mežu” pārvaldībā nākotnē tiks iesaistītas vēl citas ministrijas, lai lēmumi nebūtu atkarīgi tikai no vienas iestādes politiskajām vēlmēm.

Iedzīvotājiem un nozares darbiniekiem atliek vien gaidīt Valsts kontroles un prokuratūras secinājumus. Tie tad arī parādīs, vai valsts mežu resursi tiek apsaimniekoti visu mūsu interesēs vai arī kalpo kādam šauram uzņēmēju lokam.

 

De Facto sižets par šo tēmu:

0 0 balsis
Raksta vērtējums
Pierakstīties jaunumiem
Saņemt paziņojumus par...
guest
0 Komentāri
Viedokļi pie teksta
Skatīt visus komentārus