Šogad pavasara atnākšana Latvijā varētu būt krietni nemierīgāka nekā citus gadus. Biezā sniega kārta un ledus slānis, kas izveidojies ziemas laikā, rada nopietnus plūdu draudus daudzviet valstī.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) kopā ar Klimata un enerģētikas ministriju jau tagad aicina pašvaldības rīkoties, lai sagatavotos iespējamajām dabas kaprīzēm. Galvenais mērķis ir skaidrs – apzināt riskus un resursus pirms ūdens līmenis sāk strauji celties.
Pašvaldības sāk gatavošanos visā Latvijā
Lai gan ziema vēl īsti nav atkāpusies, glābēji uzsver, ka sagatavošanās darbi jāsāk nekavējoties. Pašvaldībām uzdots sasaukt civilās aizsardzības komisiju sēdes, kurās piedalās dažādu dienestu pārstāvji un speciālisti. Līdz šīs nedēļas sākumam vairākas pilsētas un novadi šīs sarunas jau ir aizvadījuši, bet daudzviet tās plānotas tuvākajās dienās.
Šajās sēdēs netiek vienkārši runāts par teoriju. Speciālisti vērtē, cik daudz tehnikas ir pieejams, kurš būs atbildīgs par konkrētiem darbiem un kāda būs rīcība, ja ūdens sāks appludināt mājas vai ceļus. VUGD pārstāvji norāda, ka jo precīzāk viss tiks izplānots tagad, jo mazāks būs apjukums brīdī, kad būs jārīkojas ātri un izlēmīgi.
Kur plūdi gaidāmi vispirms
Dienesta prognozes rāda, ka pali Latvijā ienāks pakāpeniski, sākot no rietumiem. Pirmās upes, kuru līmenim jāsāk sekot līdzi, ir Venta un Bārta Kurzemē. Pēc tam plūdu vilnis varētu skart Lielupes baseinu un Gaujas lejteci pie Siguldas, Ādažiem un Carnikavas. Visbeidzot kārta pienāks Daugavai, kur plūdi tradicionāli mēdz būt visplašākie un sarežģītākie.
Šogad situāciju sarežģī tas, ka ūdens var parādīties arī vietās, kur tas parasti nav raksturīgi. Tāpēc pašvaldībām ir svarīgi nepaļauties tikai uz iepriekšējo gadu pieredzi, bet gan vērtēt pašreizējo ledus un sniega daudzumu katrā konkrētajā vietā.
Galvenie darbi un drošības pasākumi
Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir apzināt cilvēkus, kuri dzīvo plūdu riska zonās. Īpaša uzmanība tiek pievērsta mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, kuriem varētu būt nepieciešama palīdzība, ja būs jādodas prom no mājām. Tāpat tiek pārbaudīta kritiskā infrastruktūra, piemēram, tilti, ceļi un elektroapgādes punkti, lai pēc iespējas mazinātu pārrāvumu riskus.
Glābēji atgādina, ka daudz ko var paveikt vēl pirms ūdens celšanās. Ir svarīgi pārbaudīt dambjus un citas hidrotehniskās būves. Vietām riskus var mazināt, vienkārši iztīrot upju krastus no sakritušiem kokiem vai krūmiem, kas varētu veicināt ledus sastrēgumus. Tāpat pašvaldības apzina kaimiņu novadu un vietējo uzņēmēju rīcībā esošo tehniku, lai nepieciešamības gadījumā varētu operatīvi palīdzēt viens otram.
Kas notiks, ja sāksies evakuācija
Ja ūdens līmenis kļūs bīstams dzīvībai vai veselībai, pašvaldībām jābūt gatavām organizēt iedzīvotāju evakuāciju. Tas ietver gan transporta nodrošināšanu, gan vietas, kur cilvēkiem pagaidām apmesties. VUGD šajā procesā sniegs vispusīgu atbalstu – glābēji palīdzēs cilvēkiem izkļūt no applūdušajām teritorijām un nodrošinās informācijas apmaiņu.
Mūsdienu tehnoloģijas ļauj operatīvi informēt iedzīvotājus, izmantojot apraides paziņojumus telefonos. Tas nozīmē, ka bīstamajā zonā esošie saņems brīdinājumu savā mobilajā ierīcē pat tad, ja neskatās televīziju vai neklausās radio. Šāda sistēma ļauj reaģēt daudz straujāk un nodrošināt, ka ziņa sasniedz visus, kam tā ir aktuāla.
