Krāpniecība un banku atbildība: augstākās tiesas precedents. Mūsdienu tehnoloģijas ir ļāvušas cilvēkiem izmantot banku pakalpojumus, nepametot mājas
Tomēr tas pats ir kļuvis par iemeslu neapmierinātībai: daudzi negaidīti izrādās parādā bankām lielas summas. Minēšu piemēru no prakses, kas uzskatāmi parāda šo problēmu. Pensionāre saņēma negaidītu zvanu: tikai dažu minūšu laikā viņu pārliecināja, ka viņai steidzami nepieciešams aizsargāt savu bankas kontu. Tikai pēc sarunas viņa saņēma paziņojumu no Pensiju fonda, ka banka mēģina iegūt datus no viņas konta kredīta apstiprināšanai, pieprasot viņas piekrišanu.
Gadījuma hronoloģija
Reakcija: Protams, piekrišanu viņa nedeva un vērsās bankā, lai atceltu visus pieteikumus, kas noformēti viņas vārdā.
Bankas rīcība: Neskatoties uz to, banka tomēr izsniedza viņai trīs kredītus par summu 12 000, lai gan viņas pensija bija tikai 240 eiro.
Finansiālais slogs: Ikmēneša kredīta maksājumi veidoja 360 eiro mēnesī.
Pensionāre vērsās aizstāvošajā instancē, apgalvojot, ka naudu nav saņēmusi un līdzekļus uzreiz bija pārskaitījuši krāpnieki. Tiesa prasību noraidīja, jo banka iesniedza pierādījumus par līguma noslēgšanu ar elektronisko parakstu, un atbildību par datu izpaušanu nesa pati sieviete.
Augstākās instances lēmums
Tomēr tās valsts augstākās instances izskatīja pensionāres sūdzību un atcēla iepriekšējos lēmumus. Norādīja:
Valodas prasības: Banka pārkāpa likumdošanas prasības par kredītu noformēšanu, jo līguma noteikumiem jābūt darītiem zināmiem patērētājam valsts valodā.
Procedūras pārkāpumi: Līguma parakstīšanai nepieciešama iepriekšēja noteikumu saskaņošana un kredīta pieteikuma iesniegšana (Patērētāju kreditēšanas likums).
Šajā gadījumā līgumu noslēdza, pamatojoties uz informāciju SMS īsziņā latīņrakstā bez iepriekšējas noteikumu saskaņošanas. Augstākā instance pārmet bankai pienācīgas rūpības trūkumu, izsniedzot kredītu attālināti, jo netika konstatēts, ka piekrišanu tiešām dod klients. Tagad tiesa ieņem stingru pozīciju attiecībā pret bankām, nepieļaujot ar SMS palīdzību noformētu kredītu piedziņu. Šis gadījums notika kaimiņvalstī, bet ir kā milzīga mācība Latvijas pensionāriem.
Latvijas tiesiskajā vidē un banku sistēmā šāda situācija tiktu risināta līdzīgi
Taču ar specifiskiem Eiropas Savienības un Latvijas likumdošanas akcentiem. Galvenā atšķirība ir tā, ka Latvijā un ES ir ļoti stingri “pazīsti savu klientu” (KYC) un divu faktoru autentifikācijas noteikumi. Lūk, kā tas izskatītos no Latvijas perspektīvas:
1. Atbildības sadalījums (Maksājumu pakalpojumu likums). Latvijā galvenais vadmotīvs ir Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. Ja klients apgalvo, ka darījums nav autorizēts:
Bankas pienākums ir pierādīt, ka maksājums tika autentificēts un pareizi iegrāmatots.
Ja klients nav rīkojies ar krāpniecisku nolūku vai tīšu nolaidību (piemēram, labprātīgi atklājis Smart-ID kodus), klienta zaudējumi par neautorizētiem darījumiem parasti ir ierobežoti līdz 50 eiro, bet pārējo sedz banka.
2. Kredītspējas izvērtēšana (Lielākais pārkāpums). Aprakstītajā gadījumā banka izsniedza kredītu, kura maksājums (360 eiro) pārsniedza ienākumus (240 eiro). Latvijā tas būtu rupjš Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pārkāpums. Latvijas bankām un nebanku kredītdevējiem ir pienākums rūpīgi pārbaudīt klienta ienākumus (caur VSAA vai bankas izrakstiem).
Ja banka izsniedz kredītu, kuru klients acīmredzami nevar atļauties, banka riskē ar milzīgu soda naudu no Latvijas Bankas un tiesvedību, kurā kredītlīgumu var atzīt par spēkā neesošu attiecībā uz procentu maksājumiem.
3. Valodas jautājums. Tāpat kā kaimiņvalsts piemērā, arī Latvijā Valsts valodas likums un Patērētāju tiesību aizsardzības likums nosaka, ka visiem līguma noteikumiem un būtiskajai informācijai ir jābūt valsts valodā. SMS latīņrakstā bez skaidra skaidrojuma latviešu valodā tiesā netiktu uzskatīts par saistošu piekrišanu.
4. Prakse Latvijā
Pēdējos gados Latvijas tiesas un Ombuds arvien biežāk nostājas patērētāju pusē gadījumos, kad bankas drošības sistēmas nav pamanījušas “netipisku rīcību” (piemēram, pēkšņu liela kredīta noformēšanu un tūlītēju naudas pārskaitīšanu uz ārzemēm).
Galvenie secinājumi, ja tas notiktu Latvijā:
Smart-ID/Kodu kalkulators: Ja klients pats būtu apstiprinājis darījumus ar Smart-ID, banka mēģinātu vainot “rupju nolaidību”.
Kredītspēja: Šis būtu klienta spēcīgākais arguments – banka nedrīkstēja dot tik lielu naudu pie tik mazas pensijas.
Tūlītēja ziņošana: Fakts, ka sieviete uzreiz vērsās bankā, lai atceltu pieteikumus, Latvijas praksē kalpotu par spēcīgu pierādījumu tam, ka viņai nebija gribas slēgt šo darījumu.
