Daudzi mājokļu saimnieki saskaras ar situāciju, kad ledusskapis sāk darboties neierasti – te uz aizmugurējās sienas parādās ledus kārta, te atkal apakšējos plauktos sakrājas mitrums un dārzeņi sāk bojāties ātrāk nekā parasti.
Izrādās, ka risinājums, ko iesaka pieredzējuši meistari, ir daudz vienkāršāks, nekā varētu šķist, un tas slēpjas mazajā regulatora ritenītī, kuram lielākā daļa lietotāju gadiem nepieskaras.
Galvenais mīts: cipari nav grādi
Bieži vien tiek pieļauta kļūda, domājot, ka cipari uz ledusskapja regulatora apzīmē konkrētus Celsija grādus. Patiesībā tie ir nosacīti iedalījumi, kas norāda dzesēšanas intensitātes līmeni. Jo lielāks ir skaitlis, jo jaudīgāk un ilgāk darbosies kompresors – ierīces “sirds”, kas atbild par aukstuma radīšanu.
Speciālisti skaidro, ka pirmais iestatījums parasti ir visvājākais, kad kompresors ieslēdzas reti un uz īsu brīdi, uzturot kamerā salīdzinoši augstāku temperatūru. Turpretī pēdējais cipars, kas visbiežāk ir seši vai septiņi, liek ierīcei strādāt gandrīz bez apstājas. Vidusceļš, ko izvēlas vairums, ne vienmēr ir efektīvākais risinājums visos gadalaikos.
Kāpēc ledusskapim ir sava “vasaras un ziemas sezona”?
Interesanti, ka ledusskapja dzesēšanas jauda ir tiešā veidā saistīta ar temperatūru telpā, kurā tas atrodas. Lai gan iekārta šķiet noslēgta, fizikas likumi darbojas arī caur blīvgumijām un durvju atvēršanas brīžiem. Tieši šeit parādās loģika, kas sākotnēji var šķist nedaudz mulsinoša, jo tā ir pretēja tam, ko mēs intuitīvi sagaidītu.
Karstajos vasaras mēnešos, kad virtuvē temperatūra var pārsniegt pat 25 vai 30 grādus, siltums nemitīgi mēģina iekļūt dzesēšanas kamerā. Ja šādā brīdī regulators tiek pagriezts uz maksimālo atzīmi, kompresors tiek pārslogots. Tas mēģina sasniegt neiespējamu aukstuma līmeni tik karstā vidē, ātri nolietojas un patērē milzīgu daudzumu elektrības. Tāpēc vasarā meistari iesaka izvēlēties zemākus ciparus, piemēram, otro vai trešo iedaļu. Ar to pilnīgi pietiek, lai uzturētu pārtikai nepieciešamo vēsumu, lieki nemocot pašu ierīci.
Ziemas režīma īpatnības
Kad mājoklī kļūst vēsāks un apkures sezona vēl nav sākusies vai arī virtuve netiek pārlieku uzkarsēta, ledusskapim kļūst “vieglāk” strādāt. Ja ziemā atstāsiet regulatoru uz minimālajām atzīmēm, kompresors ieslēgsies pārāk reti. Rezultātā temperatūra kameras iekšpusē var pakāpties virs pieļaujamās normas, un produkti, īpaši tie, kas novietoti durvīs vai apakšā, sāk bojāties.
Lai no tā izvairītos, vēsākā laikā regulatoru ieteicams pagriezt uz augstākiem cipariem – ceturto vai piekto iedaļu. Tas piespiedīs iekārtu strādāt stabilāk un uzturēt vienmērīgu aukstumu, neatkarīgi no tā, ka apkārtējā telpa ir atdzisusi.
Kā saprast, vai iestatījums ir pareizs?
Nav vienas universālas formulas katram ledusskapim, jo modeļi un to nolietojums atšķiras. Tomēr ir skaidras pazīmes, kas liecina par nepareizu režīma izvēli. Ja pamanāt, ka uz aizmugurējās sienas sasalst ledus gabaliņi vai produkti plauktu dziļumā sāk sasalt, iestatītā jauda ir par lielu. Savukārt lieks mitrums un ūdens lāses uz sienām liecina par to, ka dzesēšanas jauda ir nepietiekama.
Vērojot ierīces darbību un pielāgojot to sezonas maiņām, ir iespējams panākt būtisku ieguvumu. Pareizi izvēlēts režīms ne tikai palīdz saglabāt pārtiku svaigu ilgāk, bet arī ievērojami pagarina ledusskapja mūžu un palīdz samazināt ikmēneša rēķinus par elektroenerģiju. Tas ir vienkāršs ieradums, kas prasa vien pāris sekundes divas reizes gadā, bet sniedz jūtamu rezultātu ikdienā.
