Latvijā cilvēkiem vienmēr ir paticis ielūkoties citu maciņos un salīdzināt savus ienākumus ar kaimiņu vai paziņu algām. Nesen sociālajos tīklos izvērtās karsta diskusija par to, kāda tad ir reālā situācija ar atalgojumu mūsu valstī.
Daži apgalvo, ka saņemt 1400 eiro uz rokas ir maz, kamēr citi norāda, ka daudzās profesijās šāda summa šķiet kā tāls sapnis.
Ko par algām runā internetā?
Kāds sociālo tīklu lietotājs dalījās ar novērojumiem no anonīmiem forumiem, kur cilvēki mēdz lielīties ar saviem ienākumiem. Viņš pamanīja, ka tur valda uzskats – Latvijā daudzi saņem virs 3000 eiro uz rokas, bet mazākas algas tiek sauktas par nepietiekamām. Šādas sarunas bieži vien rada nepareizu priekšstatu par to, kas notiek patiesībā, jo oficiālā statistika un darba sludinājumi rāda pavisam citu bildi.
Diskusijā iesaistījās arī citu jomu pārstāvji, kuri ikdienā saskaras ar skaudrāku realitāti. Piemēram, kāda konditore no Valmieras atzina, ka viņas alga nesasniedz pat 1400 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Viņa uzsvēra, ka konditora darbs ir smags roku darbs, kas Latvijā netiek pietiekami novērtēts, un sludinājumos solītos tūkstošus šajā nozarē neredzēt. Citi diskusijas dalībnieki piebilda, ka tie, kas pelna mazāk par tūkstoti, parasti nemaz nepavada laiku sociālajās platformās, jo viņiem ir smagi jāstrādā, lai savilktu galus.
Reālā situācija Baltijas valstīs
Salīdzinot situāciju ar kaimiņvalstīm, redzams, ka Latvija šobrīd nedaudz atpaliek. Lietuvā minimālā alga šogad ir pieaugusi visievērojamāk un sasniedz 1153 eiro pirms nodokļiem. Igaunijā sistēma ir vēl vienkāršāka un dāsnāka – tur ir noteikts vienots neapliekamais minimums 700 eiro apmērā visiem strādājošajiem.
Latvijā minimālās algas pieaugums ir bijis mērenāks, sasniedzot 780 eiro uz papīra. Ja mēs skatāmies uz to, cik naudas cilvēks reāli saņem savā kontā, tad Latvijā minimālās algas saņēmējam paliek aptuveni 660 eiro. Tajā pašā laikā Lietuvā tie ir 812 eiro, bet Igaunijā pat 865 eiro. Tas nozīmē, ka mūsu kaimiņi pat ar minimālo algu var atļauties nedaudz vairāk.
Nodokļi un darba devēju izmaksas
Eksperti norāda, ka Igaunijā ir viszemākais kopējais nodokļu slogs Baltijā. Tas ir izdevīgi gan darbiniekiem, gan uzņēmējiem, jo darbinieks Igaunijas uzņēmumam izmaksā vismazāk pie vienādas algas “uz rokas”. Latvija un Lietuva šajā ziņā ir diezgan līdzīgās pozīcijās, taču zināmos algu līmeņos Latvijas uzņēmējiem nodokļos jāmaksā vairāk nekā kaimiņiem.
Latvijai gan ir viena priekšrocība, kuras nav kaimiņiem – mums joprojām ir nodokļu atvieglojumi par apgādājamiem. Tas ļauj cilvēkiem ar bērniem saņemt nedaudz lielāku algu uz rokas, jo daļa no ienākumiem netiek aplikta ar nodokli. Tomēr, ja pieskaita klāt valsts pabalstus, kaimiņvalstis bieži vien spēj sniegt lielāku atbalstu ģimenēm.
Atbalsts ģimenēm ar bērniem
Ja salīdzina ģimenes ar diviem bērniem, Latvijā kopējais ieguvums no pabalstiem un nodokļu atvieglojumiem ir ap 227 eiro mēnesī. Lietuvā šis atbalsts ir lielāks – ap 259 eiro. Vislielākās atšķirības parādās daudzbērnu ģimenēm. Igaunijā ģimene ar trim bērniem pabalstos un atvieglojumos saņem aptuveni 710 eiro mēnesī, kamēr Latvijā šī summa ir ap 416 eiro.
Kopumā var secināt, ka katra Baltijas valsts izvēlas savu ceļu. Igaunija koncentrējas uz zemiem nodokļiem un augstu minimālo algu, Lietuva dāsni atbalsta ģimenes, bet Latvija veic izmaiņas piesardzīgāk. Tas ietekmē ne tikai to, cik daudz mēs katrs nopelnām, bet arī to, cik konkurētspējīgi ir mūsu uzņēmumi Baltijas mērogā.
