Mēs jau kā divus gadus dzīvojam kopā, īrējam dzīvesvietu. Viņš strādā, es arī, bet viņam ienākumi ir lielāki par manējiem. Bet pie visa tā puisis grib, lai par visu maksājam uz pusēm. Par dzīvokļa īri, par komunālajiem pakalpojumiem, produktiem un citiem tēriņiem.
Šādā ziņā mums valda vienlīdzība. Tomēr gatavoju, tīru un citas mājas lietas veicu tikai es, jo tas taču esot sieviešu nevis vīriešu darbs.
Jaunais cilvēks lepojas ar to, ka es nedzīvoju uz viņa rēķina, bet pats viņš ir no diezgan turīgas ģimenes, kura vienmēr ir gatava viņam sniegt finansiālu palīdzību, lai arī viņš negrib, ka tuvinieki viņam palīdz.
Bet par spīti tam, vecāki vienalga uz viņa vārda atvēra kontu.
Puisis pieradis dzīvot skaisti, mīl dārgu apģērbu, visādus gadžetus, dažādas delikateses, kuras bieži vien noēd viens pats. Es ēdu daudz mazāk, bet bieži vien priekš manis nekas garšīgs pāri nepaliek.
Kad es piedāvāju daudz ekonomiskāku ēšanas variantu, piemēram, kartupeļus ar kotletēm vai makaronus ar cīsiņiem, tad viņš vienmēr ir pret, jo uzskata, ka nedrīkst ekonomēt uz ēdienu, jo no tā ir atkarīga veselība.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
Tevi noteikti interesēs
- Naktī pirms miega mamma man iemācīja apēst nedaudz sīpolu; tagad arī es to daru jau daudzus gadusby Rinalds Bergmanis
- Lieldienās jāceļas agri un jādedzina zaļa svece: spēcīgi senlatviešu rituāli, lai piesaistītu naudu, veiksmi un mīlestībuby Laura Blūma
- Gribēju vīram sagādāt pārsteigumu, bet pieķēru viņu ar citu: tad nolēmu rīkotiesby Rinalds Bergmanis