Mēs jau kā divus gadus dzīvojam kopā, īrējam dzīvesvietu. Viņš strādā, es arī, bet viņam ienākumi ir lielāki par manējiem. Bet pie visa tā puisis grib, lai par visu maksājam uz pusēm. Par dzīvokļa īri, par komunālajiem pakalpojumiem, produktiem un citiem tēriņiem.
Šādā ziņā mums valda vienlīdzība. Tomēr gatavoju, tīru un citas mājas lietas veicu tikai es, jo tas taču esot sieviešu nevis vīriešu darbs.
Jaunais cilvēks lepojas ar to, ka es nedzīvoju uz viņa rēķina, bet pats viņš ir no diezgan turīgas ģimenes, kura vienmēr ir gatava viņam sniegt finansiālu palīdzību, lai arī viņš negrib, ka tuvinieki viņam palīdz.
Bet par spīti tam, vecāki vienalga uz viņa vārda atvēra kontu.
Puisis pieradis dzīvot skaisti, mīl dārgu apģērbu, visādus gadžetus, dažādas delikateses, kuras bieži vien noēd viens pats. Es ēdu daudz mazāk, bet bieži vien priekš manis nekas garšīgs pāri nepaliek.
Kad es piedāvāju daudz ekonomiskāku ēšanas variantu, piemēram, kartupeļus ar kotletēm vai makaronus ar cīsiņiem, tad viņš vienmēr ir pret, jo uzskata, ka nedrīkst ekonomēt uz ēdienu, jo no tā ir atkarīga veselība.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
Pasuuti dirst tadu lohu
Pizdriķi nepārmācīsi. Paldies viņam un visu gaišu.
Mūc.
Viņam ir TAISNĪBA!
Kāpēc kad vīrietis aizved sievieti uz restorānu, rēķins jāmaksā viņam, par dzīvokli viņam, kredīts par auto arī viņam. Sieviešu loģika, ka viņas alga ir viņas nauda, bet vīriešu ir kopējā… Skumji, bet fakts. Pat 21.gadsimtā vēl dzīvojam šadā tumsonībā. Vienlīdzība ir vienlīdziba.
vinelīdzība ir tikai tad, ja tā tiešām ir vinelīdzīga – lai čalis pats māju tīra un traukus mazgā tādā gadījumā. Piekrītu pirmajiem komentiem – nav vērts investēt šajās attiecībās. Izklausās pēc kkā līdzīga enerģijas vampīram