Ābolu pončiki ir mīklā ceptas ābolu šķēles. Deserts ir ātri pagatavojams, bet ir neticami gards!
Ābolu pončiki ir mīksta, svaiga un baudāma delikatese, kas iemieso siltumu un gardumu. Šie mazie maigie “gabaliņi” ir pagatavoti no mīkstas ābolu maisījuma, kas bagātināts ar kanēli un cukuru, un pēc tam izcepti zeltaini brūnā krāsā. Tos raksturo izteikti saldais ābolu garšaugu aromāts, kas plūst no svaigi ceptiem pončikiem.
Katrs ābolu pončiks ir kā maza mākslas darbība, kam ir viegla krāsa un mīksta tekstūra. Tos bieži pārklāj ar cukura pulveri, lai piešķirtu vieglu saldumu. Kad tos apēd, katrs kārpas ir pilns ar sulīgiem ābolu gabaliņiem, kas izpludina garšas katra kumosā.
Ābolu pončiki ir kā mazs sava veida gaumes ceļojums, kas atgādina siltas dienas un mājas ēdiena sajūtu. Vai nu baudot tos ar svaigu kafiju vai klājot ar mīkstu smidzinājumu, šie pončiki vienmēr rada sajūtu mājīgā komforta un prieka.
Pončiku pagatavošanai labāk izmantot ne skābas šķirnes ābolus. Vislabāk ēdienu pasniegt siltu ar skābo krējumu un pārkaisīt pončikus ar pūdercukuru.
Lasi arī: Garšīga un vienkārša kāpostu uzkoda 10 minūtēs: gan kā neatkarīgs ēdiens, gan kā piedeva, gan kā salāti.
Sastāvdaļas:
125 g miltu
200 ml piens
1 ola
1 tējkarote cepamais pulveris
4 āboli
0,5 tējkarote kanēlis
Sāls
Augu eļļa – cepšanai
Pūdercukurs – dekorēšanai
Lai uzzinātu, kā pagatavot šos gardos pončikus, ejiet uz nākamo lapu (tur ir viens mazs triks, kuru būtiski ievērot)!
Tevi noteikti interesēs
- Ziemas varenība strauji beigsies: sinoptiķi marta vidū prognozē negaidītu siltuma vilni un atklāj cik grādu gaidāms
- Četrām zodiaka zīmēm 22. februārī gaidāmas īpaši labas ziņas, uzsver Vasilisa Volodina
- Kupenas izkusīs kā cukurvate: sinoptiķi brīdina par 2026. gada pavasara negaidīto pavērsienu
- Ekspertu verdikts: kādam jābūt “Atvaras” tērpam un skatuvei, lai Latvija iekļūtu Vīnes TOP 10 Eirovīzijā
- Nepietiek ar to, ka dēls vedeklu izvēlējās man ne pa prātam, tagad viņa vēl mazmeitai tādu vārdu grib ielikt
- “Ja mani notur likumsargi es parasti pirmais kāpju ārā, kaut zinu, ka par to var sodīt”: kāpēc tikai gudri autovadītāji tā dara








