Ar sliktām ziņām pensionāriem nācis klajā Kariņš

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien valdības ārkārtas sēdē sacīja, ka Latvijai galu galā būs jādomā par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.

To Ministru prezidents sacīja, pārrunājot valsts ekonomisko situāciju un tās uzlabošanas iespējas, uzklausot informatīvo ziņojumu par Latvijas stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam.

Kariņš atzina, ka demogrāfijas dēļ darbaspēks sāks samazināties, ja valstī nekas netiks mainīts. Kariņš uzsvēra, ka tas apturēs ekonomikas izaugsmi. Premjers norādīja, ka līdzīga situācija ir visā Eiropā, tāpēc būs cīņa par darbaspēku.

Kariņš norādīja, ka šis jautājums ir nopietni jāapspriež valdībā un jāpiedāvā risinājumi, jo demogrāfijas atbalsta pasākumu rezultātā iedzīvotāju skaits nepalielinās, un tas nevar pieaugt arī matemātiski, paturot prātā, ka pēc neatkarības atjaunošanas jaundzimušo skaits samazināsies uz pusi.

Kariņš sacīja, ka būs jārisina jautājums par lielajām izdienas pensijām, jo ​​neviena valsts nevar atļauties maksāt cilvēkam 40-50 gadus par nestrādāšanu.

Turklāt Kariņš uzsvēra, ka ir neizbēgama nepieciešamība apsvērt pašreizējā obligātā pensionēšanās vecuma sliekšņa – 65 gadu – paaugstināšanu un ka ir nepieciešams “soli pa solim jāiet uz augšu”.

“Ja mēs to nedarīsim, mūsu bērni nespēs mūs apgādāt, kad tie, kas tagad strādā, aizies pensijā,” sacīja Kariņš, gan neminot iespējamo jauno pensionēšanās vecuma ierobežojumu.

Savukārt labklājības ministre Evika Sirinja (JV) Latvijas radio raidījumā Krustpunktā komentēja premjera izteikumus, sakot, ka turpinās jau iesāktā pensionēšanās vecuma paaugstināšana līdz 65 gadiem 2025.gadā. . Latvijā.

Siliņa sacīja, ka šobrīd neapsver pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, tas nebija ministres plānos.