Vienīgais, kas man radīja nepatiku, bija tas, ka Vitālijs nedēļas laikā iztukšoja visus ledusskapī esošos pārtikas krājumus, piemēram, divus kilogramus cūkgaļas, kuru viņš kopā ar palīgu izmantoja šašlika pagatavošanai.
Turklāt pazuda vairāk nekā divdesmit olas, daži piena produkti, mērcītes un viena pudele vīna tika izdzerta. Man tāda rīcība šķita nepieņemama.
Šeit jautājums nav tikai par to, ka es nevēlos dalīties ar pārtiku, bet gan par to, ka neviens man nepajautāja, vai drīkst to izmantot. Kad es ierados vasarnīcā, viņi vienkārši mani nostādīja jau gatavā situācijā.
Es aprēķināju, cik kopumā izmaksāja visa produkcija, un no atslēdznieka samaksas atņēmu 30 eiro. Protams, tas ir tikai neliels ieguldījums kopējā summā, bet man tas ir principa jautājums.
Vitālijam tas ļoti nepatika, un viņš sāka strīdēties ar mani. Viņš paskaidroja, ka celtniekiem vienmēr tiek piedāvāta pārtika, un tas tiek uzskatīts par ierastu praksi.
Turklāt viņš piebilda, ka būvniecības laikā bija bijuši momenti, kad viņš bija iztērējis vairāk pūļu un naudas, taču kopējā summa nemainījās.
No vienas puses, es vēlējos piekrist viņam, bet no otras puses, joprojām uzskatu, ka es izpildīju visus nosacījumus, kurus mēs bijām apsprieduši, un mani vajadzēja brīdināt par visām niansēm. Tā rezultātā mēs šķīrāmies.
Kā jūs uzskatāt, vai man bija taisnība savā rīcībā, vai es rīkojos pareizi, ņemot vērā visu situāciju un apstākļus?
