Brīnums ir noticis!!! LNT žurnāliste Arta Lāce ir uzveikusi vēzi!

Pozitīva domāšana, liels gribasspēks un atbalsts – šie ir faktori, kas palīdzējuši Artai uzveikt vēzi! 

 

Par uzvaru cīņā pret šo baiso slimību Arta pati ir paziņojusi savā Facebook kontā! Artas cīņai ar vēzi palīdzēja daudzi – viņai tika ziedota gan nauda, gan sūtītas pozitīvas domas.

 

Lūk ko Arta raksta:

 

Gari rakstīt nav spēka, bet īsā atskaite par to, kā tad man klājas pēc slimnīcas. Šodien biju uz otro kontroli Lietuvā, pēc nedēļas atkal, tātad, kā saprotams, esmu mājās! 🙂

Šodien nodaļā starpsvētku sastrēgums, daļa analīžu vēl nebija gatavas, bet pirms nedēļas pateica, ka man ir 99,9% donora asinsrades un imunitātes, un uz šo brīdi ne mazāko vēža atlikumu!!!💃Ohhh, kas par prieku un pateicību Dievam! 🙏

Jaunais ģenētiskais materiāls joprojām mani uzver kā svešinieku, tomēr pakāpeniski mēģinām mazināt imūnsupresijas zāles ar cerību, ka pēc 3 mēnešiem no tām varēs atteikties pilnībā. Sanāk tāda balansēšana uz virves, jo, ja nepieciešams palielināt imūnsupresiju, tas traucē asinsradei un var radīt vēža recidīva risku, bet intuīcija saka, ka viss būs kārtībā. 😉 Oficiāli to, ka esi brīvs no vēža, apstiprina pēc gada.

Pakāpeniski aug trombocīti, hemoglobīns pāri 100, leikocīti vispār smuki. Galvu pacēlis citomegalovīruss, kas dzīvo man iekšā (tāpat kā 90% populācijas :D), bet to var kontrolēt ar tabletēm. Mazliet palielinājies iekaisuma marķieris, parādījies klepus, redzēsim, ko parādīs uztriepes, bet nekā tāda, kā dēļ vajadzētu palikt Viļņā. 👍

Joprojām ir liels nogurums, šodien atpakaļceļā biju tik nespēcīga, ka nevarēju pat kaklu pagriezt, bet tas dienas gaitā mainās. Toties vakar pirmo reizi pa ilgiem laikiem ieliku auskarus un uzvliku svārkus. 😄 Arvien vairāk atgriežas garšas sajūtas – Āzijas virtuve rullē! 😋

Kad bija sniegs, vīrs mani un mazo aizveda uz Uzvaras parku. Kamēr šie ar puiku šļūca no kalniņa, es lēnā garā izstaigāju turp un atpakaļ Kokles ielu, ar visām maņām esot šeit un tagad. Pamanīju gan zīlīšu barotavu ar mazajiem putneļiem pie kāda nama loga, gan uzrakstu uz citas mājas sienas par to, ka te mājo mīlestība un labklājība. Ilgi pētīju apsūnojušu koku (skat. attēlā) un priecājos vienkārši elpot svaigo gaisu. Lai gan fiziski noguru, emocionāli jutos atpūtusies. <3 Gan atgūšu spēkus, bet paldies Dievam, esmu DZĪVA! 🌿🌱🌿

P.S. Un vienalga sanāca gari! 😆

Lūk arī ieraksta oriģināls:

🌱🌿🌱DZĪVA!🌱🌿🌱Gari rakstīt nav spēka, bet īsā atskaite par to, kā tad man klājas pēc slimnīcas. Šodien biju uz otro…

Posted by Arta Lāce on 2018 m. gruodžio 27 d., ketvirtadienis

Mums ir neviltots prieks par Artu un viņas ģimeni! Paldies viņai un viņas atbalstītājiem par cīņu!!!

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru