Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti ir uzņēmušies apņemšanos stingri sekot līdzi un prasīt skaidru atskaiti par Veselības ministra publiski pausto solījumu.
Lasīt vairāk
Es patiešām to neplānoju. Nebija ne iekšējas vēlmes, ne mīlestības slāpju, ne ilgu pēc kāda spēcīga pleca sev blakus. Vienkārši piecos gados pēc šķiršanās es tik ļoti biju pieradusi pie vientulības, ka pārstāju to uztvert kā “tukšumu”, kas steidzami jāaizpilda ar kaut ko – vai kādu.
Lasīt vairāk
Sanita stāvēja istabas durvīs, noslaukot mitrās rokas priekšautā. Sandi, mums saulespuķu eļļa beigusies, un veļas pulvera ir atlicis tikai vienai mazgāšanas reizei, – viņa teica. Vajadzētu iegriezties veikalā, saraksts ir sakrājies liels.
Lasīt vairāk
Viss ritēja savu gaitu. Es, Anna, gatavoju vakariņas – virtuves galds bija pārklāts ar manu veco galdautu. Ārā lēnām dega laternas, atspoguļojoties stiklā. Diena bija gara, bet mierīga — tas bija parasts, pazīstams nogurums, bez lielām emocijām, tāds klusums, kāds iestājas, kad ilgstoši esi viens…
Lasīt vairāk
— Elīna, nopērc torti! Šodien mums ir prieks! — mamma Dace staro, sniedzot naudu. Es sastingstu ar mācību grāmatu rokās. Prieks? Mūsu divistabu pieciem cilvēkiem? Sirds nodreb — vai tiešām jauns dzīvoklis…
Lasīt vairāk
Pateicoties draudzenes palīdzībai, Inga atklāja savu īsto dzīves ceļu. Tā viena diena atklāja vairāk nekā desmit gadi kopdzīves
Lasīt vairāk
Katru rītu, izejot no darba, Elīna atstāja uz soliņa pie ieejas ieliņā sviestmaizi un ūdens pudeli. Dažreiz – termosu ar kafijas atlikumiem. Kādam…
Lasīt vairāk
— Kur tu sataisījies iet ar manām mantām? — šis teikums skanēja kā negaidīti atvērtas skapja durvis
Lasīt vairāk
Rihards nāca mājās noguris tā, it kā viss darba dienas smagums būtu sakritis plecos vienlaikus. Viņš vilka kājas gluži pa zemi un domāja tikai par divām lietām: silta sviestmaize un silts dīvāns.
Lasīt vairāk
Ļaudis satraucās, ziņoja iecirkņa pilnvarotajam. Tas atbrauca, pārbaudīja dokumentus, nomierināja visus, sakot, ka tā esot tālā radiniece vecmāmiņai Zinīdai, kura aizsaulē devās pirms dažiem gadiem deviņdesmit sešu gadu vecumā.
Lasīt vairāk
Ir teksti, kas lasās nevis kā sauss stāsts par pagātni, bet kā veca nošu burtnīca, kas aizmirsta uz klavierēm: papīrs dzeltens, stūri nodiluši, bet melodija joprojām skan. Galinas Višņevskas dzīvesstāsts ir tieši tāds.
Lasīt vairāk
Es sāku strādāt par taksistu nevis naudas dēļ. Nauda — tās ir tikai papīra lapiņas. Es sāku, jo klusums manā vienistabas dzīvoklī nomalē kļuva pārāk skaļš kā sirēnas gaudošana tukšā pilsētā.
Lasīt vairāk