Siltumnīca ir neaizstājams palīgs ikvienam dārzkopim, jo tā ļauj ievērojami saīsināt laiku, ko jaunie stādi pavada telpās uz palodzes, kur gaismas un vietas bieži vien ir par maz
Agrāka stādu izstādīšana slēgtā, aizsargātā augsnē sniedz augiem lielisku iespēju daudz ātrāk iesakņoties, pilnvērtīgi adaptēties jaunajā vidē, uzsākt strauju augšanu un attiecīgi daudz agrāk iepriecināt savus saimniekus, piemēram, Jāni vai dūšīgo dārza darbu darītāju Maiju, ar pirmo sulīgo un sarkano tomātu ražu.
Tas, kurā brīdī vislabāk veikt tomātu stādu izstādīšanu, ir tiešā mērā atkarīgs no materiāla, no kura ir izgatavota jūsu siltumnīca. Mūsdienīgās polikarbonāta siltumnīcas viennozīmīgi daudz labāk un efektīvāk saglabā siltumu nekā vienkāršas plēves teltis vai citi agro tīkla pārseguma materiāli.
Jebkurā gadījumā, neatkarīgi no konstrukcijas veida, stādus zem seguma drīkst izstādīt tikai tad, kad zeme ir pietiekami labi uzsilusi un gaiss dārzā ir kļuvis patīkami silts – temperatūrai vajadzētu būt ap +19…+20 grādiem, un, protams, jo siltāks laiks, jo labvēlīgāki apstākļi būs augu startam. Izvēloties īsto brīdi stādīšanai, ir svarīgi ņemt vērā arī Latvijas reģionālās īpatnības, jo pavasaris pie mums mēdz iestāties dažādos tempos.
Dienvidu reģioni (piemēram, Zemgales līdzenumi un Lietuvas pierobeža)
Šajos Latvijas siltākajos nostūros stādus aizsargātā augsnē, apsildāma siltumnīcā var sākt stādīt jau aprīļa mēnesī, ja vien laikapstākļi ir stabili, taču darbus droši var turpināt un veikt arī vēlākos termiņos, pielāgojoties situācijai.
Centrālie reģioni un Pierīga
Polikarbonāta siltumnīcās šeit stādus var sākt izvietot jau no aprīļa pēdējās dekādes vai pašā maija sākumā, taču vienmēr ir uzmanīgi jāseko līdzi mainīgajiem laikapstākļiem un iespējamām salnām. Ja plānojat stādīt zem plēves seguma vai izmantot agro tīklu, vislabāk to darīt, sākot no maija vidus, kad nakts aukstums vairs nav tik bīstams.
Ziemeļu un austrumu apgabali (Vidzeme un Latgale)
Vēsākajos Latvijas reģionos polikarbonāta siltumnīcās stādus parasti izstāda tikai no maija vidus vai pat ap 20. maiju. Savukārt, ja izmantojat vienkāršākus seguma materiālus, stādīšanu labāk atlikt vēl par nedēļu vēlāk, lai pasargātu jaunos dzinumus no nosalšanas. Daudzi pieredzējuši dārzkopji, kā, piemēram, kaimiņš Pēteris vai prātīgā Anna, stādīšanas darbos vadās ne tikai pēc termometra, bet arī pēc mēness kalendāra, izvēloties pašas labvēlīgākās dienas augu attīstībai.
2025. gada aprīlī šādas dienas ir: 1., 4., 5., 8., 11., 14., 15., 18., 19., 20., 23., 24., 25., 28. datums.
Nav ieteicams veikt stādīšanas darbus 6., 9., 13., 21., 22., 27., 29. un 30. aprīlī.
Maijā (2025) labākās dienas stādīšanai būs: 2., 3., 11., 15., 20., 21., 25., 26., 29., 30.
Nav vēlams stādīt 12., 14., 18., 19., 22., 23., 24., 27. maijā.
Jūnijā (2025) vispiemērotākās dienas ir: 4., 7., 8., 12., 13., 16., 17.
Nav ieteicams dārza darbiem veltīt 11., 14., 15. un 25. datumu.
Atcerieties, ka stādu izstādīšanas laiks ir cieši saistīts gan ar paša stāda vecumu, gan ar augsnes temperatūru jūsu dārzā.
Optimālais vecums, kurā stādu ir laiks pārvietot uz pastāvīgo dobi, agrīnajām šķirnēm ir aptuveni 60 dienas, vidēji vēlīnām – 70–75 dienas, bet vēlīnajām šķirnēm tās ir pat 80 dienas. Līdz tam brīdim stādiem vajadzētu sasniegt aptuveni 20–30 cm augstumu, stumbra resnumam jābūt ap 1 cm, un uz auga jābūt redzamiem vismaz 4 īsto lapu pāriem.
Īpaši svarīga ir tieši augsnes temperatūra. Siltumnīcas zemei izstādīšanas brīdī jābūt ne vēsākai par +15…+17 grādiem vismaz 20 cm dziļumā. Ir būtiski, lai augsne naktīs stipri neatdzistu, jo krasas temperatūras svārstības negatīvi ietekmē augu vispārējo stāvokli un to saknes nespēs pilnvērtīgi uzņemt barības vielas no zemes.
Kā pareizi iestādīt tomātu stādus
Viss jāsāk ar rūpīgu augu sagatavošanu – aptuveni 3–4 dienas pirms pārcelšanās uz siltumnīcu apsmidziniet tos ar borskābes šķīdumu (0,5 tējkarote uz 10 litriem ūdens), lai stiprinātu augu. Dienu pirms plānotās stādīšanas nepieciešams saudzīgi noņemt dīgļlapas un visas apakšējās lapas, kas kļuvušas dzeltenīgas – diennakts laikā tās paspēs apžūt un aizvilkties. Savukārt 2–3 stundas pirms pašas stādīšanas stādus vajadzētu kārtīgi un bagātīgi salaistīt.
Stādīšanai sagatavo bedrītes, kuru dziļums ir aptuveni 23–24 cm. Attālumam starp bedrītēm augstajām (indeterminantajām) šķirnēm jābūt vismaz pusmetram, lai augiem pietiktu gaismas un gaisa. Zemākās (determinantās) šķirnes var stādīt blīvāk – ik pēc 35–40 cm. Lai stādi ātrāk iejustos un sāktu augt, bedrītē var ieliet nitroamofoskas šķīdumu (1 ēdamkarote uz 10 litriem ūdens), katrā bedrītē ielejot aptuveni 500 ml šī maisījuma.
Vislabāk stādīšanas darbus veikt vakarā vai mākoņainā, vēsākā laikā, lai saules stari lieki netraumētu jaunos augus to adaptācijas periodā.
