Mēs ar vīru bieži braucam ciemos pie draugiem un paziņām, pavadām laiku patīkamā atmosfērā, spēlējam galda spēles un baudām gardus ēdienus.
Nesen mana draudzene, kas pēc izcelsmes ir francūziete, mūs iepazīstināja ar saviem franču draugiem, jauku precētu pāri.
Es gaidīju, ka pavadīsim patīkamu vakaru kopā. Tuvojās šā pāra kāzu gadadiena, un viņi uzaicināja mūs atnākt vakariņās.
Mēs bijām priecīgi, ka tikām uzlūgti un piekritām, neskatoties uz to, ka tikai nesen bijām sadraudzējušies un cits citu vēl nebijām īsti iepazinuši.
Vakarā, kad grasījāmies doties pie jaunajiem paziņām, man piezvanīja draudzene. Viņa sāka uzskaitīt ēdienus, kas mums jāņem līdzi vakariņās.
Sākumā domāju, ka tas ir joks, jo mēs nemaz nedomājām iet ciemos tukšām rokām un grasījāmies iegādāties augļus un pudeli vīna.
Tomēr, paklausot savai franču draudzenei, es nolēmu izpildīt viņas norādījumus. Nopirkām ne tikai augļus un vīnu, bet pagatavojām arī gardu pīrāgu un jūras velšu salātus.
Kā izrādījās, mūsu sarūpēta ēdiena daudzums bija tik liels, ka nācās izsaukt taksometru, lai nogādātu visus produktus galamērķī.
Ierodoties jauno draugu mājās, es pamanīju, ka saimniece uzreiz metās pētīt un šķirot mūsu pārtikas maisiņu.
Lasi arī: Kā mājās uzasināt rīvi 5 minūtēs: tā rīvēs kā jauna
Drīz vien mums pievienojās arī citi viesi, bet namamāte šķita neapmierināta, jo viņu maisiņā bija tikai šķēlēs sagrieztas gaļas paciņa un nedaudz dārzeņu.
Visus sagatavotos ēdienus izklājām uz galda, bet pati saimniece neko negatavoja.
Tas mani pārsteidza. Neraugoties uz to, vakars pagāja patīkami, mēs daudz smējāmies un runājām par dažādām tēmām.
Izrādās, ka frančiem pieņemts, ka svētku maltīti sagādā viesi. Bet ko tu domā par šādu tradīciju?
Priecāsimies, ja dalīsies savā viedoklī/pieredzē raksta komentāros!