Devās uz patversmi pēc 9 mēnešus veca dēla, bet sievieti apturēja skaidra balss: “Tu – mana mamma!”

Tad sākās šie dīvainie bērniņa meklējumi, lai atrastu to īpašo, savējo, kuru vari atšķirt no pūļa. Es kopā ar viņu apmeklēju bērnu namus – bērni bija pārsteidzoši glīti un mīļi. Beidzot tas notika. Pēc kāda laika viņai piezvanīja un pateica tik ilgi gaidīto informāciju: Ir deviņus mēnešus vecs bērns, nāc skatīties un iepazīties!

Protams, viņa uzreiz metās satikt topošo dēlu, gandrīz skrēja pa iestādes teritoriju, kad pēkšņi viens no staigājošajiem bērniem viņai uzsauca: – Mammīt!!! Mana mamma!

 

Viņa paklupa, nokrita sniega kupenā, un mazulis viņu apskāva ar abām rokām un visu laiku atkārtoja: – Mammīt, mammu! Pēc tam viņa piedzīvoja ļoti spēcīgas un, iespējams, visspilgtākās emocijas savā dzīvē. Viņa jau bija aizmirsusi par zēnu – lūk, te viņa ir, meita!

Visu izlēma pats liktenis. Likās, ka viņas sirds bija saplēsta gabalos, tajā brīdī viņa apjauta, ka patiešām ir kļuvusi par mammu šai jaukajai un nu jau visdārgākajai divus gadus vecajai meitenei. Mazulīte bija tik tieva, bāla, acīmredzami ļoti slima un, nevarētu teikt, ka skaistule. Bet viņa visu laiku kā pulkstenis atkārtoja, ka šī ir viņas meita, mīļākais un tuvākais bērns pasaulē.

Starp citu, pat bērnunama darbinieki viņu mēģināja atrunāt no domas ņemt šo meiteni pie sevis – slikta iedzimtība, slikta veselība, attīstības traucējumi, vecākiem tiesību atņemšana uz meitu ir vēl tikai procesā. Mazulīte atradās bērnu namā tikai nesen. Bet viņa nenolaida rokas, pacietīgi izturēja tiesas un citas procedūras, adoptēja viņu.

 

LASI VĒL: Sliktas ziņas Vairas Vīķes-Freibergas dzīvē

Un tad viņa sāka nopietni nodarboties ar meitas rehabilitāciju – vest pie speciālistiem, attīstīt. Trīs gadu vecumā viņa jau veda meiteni uzreiz uz divām nodarbībām – zīmēšanu un vingrošanu. Protams, tas neizdevās uzreiz, bet viņa bija ļoti pacietīga un tika ar visu galā. Radinieki bija pārsteigti, bet nenovērsās no bērna.

Viņa kļuva par bezgala mīlošu māti. Viņa aizveda meitu uz jūru, lai viņa regulāri dzīvotu vislabākajos klimatiskajos apstākļos. Citi par meitenīti teica, ka viņai ir neticami paveicies. Bet ne tikai mazulīte, bet arī viņas māte ieguva laimīgo biļeti – galu galā viņas abas nesavtīgi mīl un priecē viena otru

Šīs divas daiļavas jau 10 gadus dzīvo vienā ģimenē. Meitene mācās prestižā skolā un no turienes nes mājās tikai pieciniekus. Tajā pašā laikā viņa ir neticami paklausīga un atsaucīga – viņa palīdz mammai it visā un ir viņai pateicīga par visu.

Iesaki šo rakstu citiem!

COMMENTS

Leave a Comment