Deviņas dienas pēc nāves. Kāpēc tās ir tik svarīgas?

Tieši pretēji, tieši 40 dienas pēc cilvēka nāves viņa tuviniekiem un draugiem ir laiks, kad zemes dzīve nokļūst vistuvāk debesu valstībai.

Tāpēc šajā laikā dzīvie var un tiem ir pienākums darīt visu iespējamo, lai sagādātu mirušā dvēselei iespējami labāko likteni, tas ir, tās glābšanu.

Šī mērķa vārdā pastāvīgi jālūdz Dievs, cerot uz Dieva žēlastību un grēku piedošanu. Tas ir svarīgi cilvēka dvēseles likteņa noteikšanā: tas ir, vai tā sagaidīs pastaro tiesu paradīzē vai ellē. Pastarajā tiesā katras dvēseles liktenis tiks izlemts galīgi, tā ka arī ellē nokļuvušajām ir cerība tikt apžēlotām (ja par cilvēku lūdzas, pat neskatoties uz to, ka viņš daudz grēkojis, tātad viņā bijis arī kaut kas labs) un atradīsies vieta paradīzē.

Devītā diena pēc nāves pareizticīgajiem, lai cik dīvaini tas nebūtu, ir gandrīz vai svētki. Cilvēki tic, ka pēdējās sešas dienas dvēsele ir mierīgi pavadījusi paradīzē, lai arī viesa statusā, un tagad var godināt Radītāju.

Vēl vairāk – uzskata: ja cilvēks dzīvojis tikumīgi un ar saviem labajiem darbiem, mīlestību uz tuvākajiem un grēku nožēlošanu izpelnījies tā Kunga labvēlību, viņa pēcnāves liktenis izšķirsies jau pēc deviņām dienām.

Tāpēc cilvēka tuviniekiem šajā dienā, pirmkārt, īpaši cītīgi jālūdz Dievs par viņa dvēseli, otrkārt, jānotur piemiņas mielastu.

Mirušā pieminēšanai devītajā dienā no tradīciju skatpunkta jābūt “neaicinātai” – tātad uz to neviens nav īpaši jāaicina. Cilvēkiem pašiem jāatceras par šo atbildīgo dienu un bez aicinājuma jāierodas, lai novēlētu mirušā dvēselei visu to labāko.

Tomēr realitātē uz piemiņas mielastu praktiski vienmēr īpaši uzaicina un, ja viesu gaidāms vairāk, nekā iespējams uzņemt mājoklī, to rīko restorānā vai tamlīdzīgā vietā.

Pieminēšana devītajā dienā ir mierīgas atmiņas par aizgājēju, kas nedrīkst pārvērsties ne parastā saiešanā, ne sēru mielastā.

Zīmīgi, ka kristīgo konceptu par trīs, deviņu un 40 dienu īpašo nozīmi savā arsenālā pārņēmušas arī okultās mācības. Bet tās piešķīrušas šīm dienām citu jēgu: saskaņā ar vienu versiju, devītā diena zīmīga ar ķermeņa sadalīšanos; cita apgalvo, ka šajā dienā pēc fiziskā, mentālā un astrālā nomirst tas ķermenis, kas var parādīties dzīvajam spoka veidolā.

Lasi arī: Vienpadsmit lietas, ko nedara gudras sievietes pēc 45 gadu vecuma

Avots: