Kontrole pār situāciju bija jāuzņemas otrajam pilotam Alisteram Atkinsonam. Viņš ieslēdza autopilota sistēmu un sāka lidmašīnas nosēšanos.
Lidojuma pavadoņa Ogdena spēki, turot pilota kājas, bija manāmi izsmelti, un viņš arvien vairāk un vairāk sāka salt. Viņam palīgā nāca vēl divi stjuarti, taču pat ar šiem centieniem bija grūti noturēt Lankastera ķermeņa. Pirmās sēdvietas pasažieri varēja redzēt viņa seju ārpus lidmašīnas. Visi bija pārliecināti, ka viņš jau ir miris.
Visbeidzot, Atkinsons saņēma atļauju veikt avārijas nosēšanos un 25 minūtes pēc avārijas sākuma viņš varēja droši nolaist lidmašīnu Sauthemptonas lidostā.
Lielākais pārsteigums un prieks bija par to, ka pilots bija dzīvs. Viņa ķermenis bija cietis no stipriem apsaldējumiem, kreisā roka bija salauzta, viņam bija daudz citu sasitumu, bet pats galvenais – viņš bija dzīvs. Lidojuma pavadonis Ogdens, turot komandieri, izmežģīja plecu, seja bija ļoti apsalusi. Neviens cits netika ievainots.
Izmeklēšanā noskaidroja, ka īsi pirms lidojuma viens no aviokompānijas darbiniekiem nomainīja to pašu vējstiklu. No 90 nepieciešamajām skrūvēm tikai 6 bija precīza izmēra, un atlikušās 84 bija neatbilstošas diametram vai garumam. Viņš neuzskatīja par nepieciešamību pārbaudīt skrūves pēc tehniskajiem standartiem un izvēlējās tās pēc saviem ieskaties. Tas bija negadījuma iemesls.
Lasi arī: Pēc 20 gadiem atradās meitene, kas 1999. gadā pazuda Baltkrievijā
Kapteinim Timam Lankasteram bija vajadzīgi 5 mēneši, lai izveseļotos pēc lidojuma, kura laikā viņš gandrīz nomira. Bet tas nevarēja ietekmēt viņa mīlestību pret šo profesiju. Viņš atkal atgriezās British Airways rindās un tur strādāja līdz sasniedza pensijas vecumu – 55 gadu vecumu. Pēc tam viņš pārgāja uz EasyJet lidmašīnām.
