Šogad Copa Cogeca Eiropas Lauksaimnieku kongress 2022 norisinās no 12.oktobra līdz 14.oktobrim Horvātijā, Latviju tajā pārstāv biedrības “Latvijas Zemnieku federācija” (LZF) Valdes priekšsēdētāja Agita Hauka un lauku attīstības eksperte, LZF valdes locekle Agnese Hauka.
Eiropas Lauksaimnieku kongresa pirmajā dienā tiek uzsvērta sievietes loma lauksaimniecībā un katras saimniecības attīstībā. Dzimumu vienlīdzība lauksaimniecības nozarē tiek saistīta ar nozares ilgtspējību. Klātesošie lauksaimnieki atzīst, ka sieviešu loma saimniecībās ir milzīga – ne tikai lauksaimnieka ģimeņu ikdienas atbalstā, bet arī saimniecības darbības nodrošināšanā. Vienlaikus diskusiju dalībnieki norāda, ka jāpārstāj sievietei iedalīt tikai tradicionālās lomas un vairākumā esošajiem nozares vīriešiem ir jāsekmē sieviešu iesaiste gan algotos saimniecības darbos, gan nozares uzņēmumu un organizāciju vadošos amatos. Latvija un Lietuva tiek minētas kā labais piemērs, kurās ir visvairāk sievietes – saimniecību vadītājas.
Aktīvas diskusijas raisa jautājums par ilgtspējīgas produkcijas ražošanu un sabiedrības informēšanu. Tiek norādīts, ka patērētājiem ir grūti orientēties kvalitatīvas pārtikas apstiprinošās pārtikas kvalitātes zīmēs, kādas tiek piešķirtas Eiropas Savienībā ražotiem produktiem, līdzīgi kā “Latvijas ekoprodukts” Latvijā. Izaicinājums ir skaidrot patērētājiem atšķirību starp kvalitāti un lētāko cenu, kā arī lauksaimniekiem konkurēt ar “zemāko cenu”, ko meklē un sagaida patērētājs. Vairākkārtīgi tiek uzsvērts, ka lauksaimniekiem ir jāļauj pašiem izvēlēties, kāds saimniekošanas modelis viņam ir vispiemērotākais, lai ražotu kvalitatīvu pārtiku un vienlaikus rūpētos par vides un vietējās kopienas ilgtspēju.
Dienas diskusijās atkārtoti izskan pārliecība, ka lauksaimniecība ir ģimeņu bizness, kurā nozīmīgi, lai kopīgi strādātu vīrs un sieva, kuri ir daļa no vietējās kopienas, nodrošinot kvalitatīvu pārtiku, saudzējot un vairojot biodaudzveidību, saglabājot nacionālās tradīcijas, izglītojot bērnus lauksaimniecības jautājumos un vienlaikus vadītu rentablu saimniecisko darbību, jo lauksaimniecība ir šo ģimeņu iztikas avots un bizness.
Eiropas Lauksaimnieku kongresa otrajā dienā tika pārrunāti daudzi Eiropas lauksaimniekiem būtiski jautājumi. Turpinot ilgtspējības skatupunktu, tika diskutēts par jauno lauksaimnieku iesaisti nozarē, par jauno ģimeņu piesaisti lauku apvidiem, par iekšējā tirgus pašpietiekamību pārtikas un lopbarības nodrošināšanai, par pesticīdu lietošanas samazināšanas izaicinājumiem un par inovācijām, investīcijām un kooperāciju saimniecību ilgtspējīgai attīstībai.
Tiek runāts par paaudžu nomaiņu kā nozares ilgtspējas nodrošinātāju. Tiek norādīts, ka lauksaimniekiem ir grūti plānot savu darbu, ja aizvien KLP Stratēģiskie plāni 2023. – 2027.gadam nav apstiprināti un ar tiem
saistītie nacionālie normatīvie akti nav izstrādāti. Turklāt tiek norādīts uz absurdu, ka 2021.-2027.gadu plānošanas perioda pasākumi aizvien reāli nav sākušies, bet jau tiek runāts par nepieciešamību sākt pārvērtēt, ko KLP vajadzētu mainīt nākamajā 2028.-2034.gadu periodā.
Daudz komentāru tika veltīts šobrīd sarežģītajai situācijai ražošanas resursu jomā, kad degvielas cenas ir dubultojušās un trīskāršojušās un gāzes cena ir palielinājusies pat septiņas reizes kopš 2021.gada, tāpat
arī ir notikušas izmaiņas produkcijas un resursu loģistikas jautājumos, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā. Lauksaimnieki cītīgi strādā, lai pārvarētu šīs grūtības saimniecību un kooperatīvu darbībā, bet norāda, ka šoreiz valsts un ES vadības mērķtiecīgs atbalsts ir būtisks. Tomēr, neskatoties uz daudzajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, Eiropas lauksaimnieki aicina pārvarēt šīs problēmas, kopīgi strādājot un sadarbojoties, un ar skaļiem aplausiem pauž atbalstu Ukrainai.
Eiropas lauksaimnieki ir apņēmības pilni arī turpmāk nodrošināt sabiedrību ar kvalitatīvu un ilgtspējīgu pārtiku, tomēr vēlas skaidras atbildes un rīcību lauksaimniecības un lauku attīstības politikā, jo ir noguruši no garajām birokrātiskajām runām par nākotnes mērķiem un vīzijām, kam neseko skaidri rīcības soļi.
Biedrība “Latvijas Zemnieku federācija” ir izveidota 1990.gadā (reģistrēta 1993.gadā) un šobrīd pārstāv vairāk nekā 6000 ražojošus dažādu nozaru lauksaimniekus visā Latvijā. Latvijas Zemnieku federācijā aktīvi darbojas 9 reģionālās lauksaimnieku apvienības (biedrības), 5 nacionālās lauksaimniecības nozaru organizācijas, 1 lauku pašvaldība, 156 individuālie biedri un 3 reģionālās lauksaimnieku kopas