Lai gan apkures sezona tikko noslēgusies, saimniekiem jau tagad ir vērts sākt plānot nākamo ziemu. Daļa cilvēku tradicionāli gādā malku vai pasūta granulas, kamēr citi joprojām paļaujas uz dabasgāzi vai modernākiem risinājumiem.
Šobrīd apkures jomā valda interesanta situācija, kur zinātne un politika ne vienmēr iet roku rokā. Kamēr fizikas likumi saka vienu, Eiropas likumdošana malku un granulas uzskata par videi draudzīgu izvēli, ziņo raidījusm Vides fakti un portāls lsm.lv.
Fizika pret politiku: Emisiju jautājums
Raugoties no fizikas viedokļa, jebkura degšana rada dūmus un izmešus. Interesanti, ka, dedzinot koksni, rodas pat vairāk CO2 nekā no dabasgāzes. Tomēr Eiropas Savienībā ir pieņemts politisks lēmums, ka biomasa – tātad malka, šķelda un granulas – ir nulles emisiju kurināmais. Tas nozīmē, ka oficiālajos papīros un tabulās blakus malkas apkurei ierakstīta nulle, lai gan dabā dūmi nekur nepazūd.
Šāds lēmums ir spēkā līdz 2030. gadam, un Latvija plāno cīnīties, lai tas tā paliktu arī pēc tam. Mūsu valstij tas ir būtiski, jo koksnes apkure veido gandrīz trešo daļu no visas Latvijas enerģijas bilances. Bez šī resursa mēs nevarētu nodrošināt siltumu tik lielā apjomā, tāpēc politiskais atbalsts koksnei Latvijai ir kritiski svarīgs.
Lai gan politiski koksne skaitās “tīra”, pilsētu iedzīvotāji bieži izjūt otru medaļas pusi – dūmus un sīkās daļiņas gaisā. Blīvi apdzīvotās vietās malkas un granulu apkure var būtiski pasliktināt gaisa kvalitāti. Ārsti uzsver, ka dūmi nekad nav labi cilvēka elpceļiem, pat ja tie nāk no “zaļas” malkas krāsns.
Dūmi kairina plaušas un var veicināt astmas lēkmes vai padarīt organismu uzņēmīgāku pret dažādiem vīrusiem un infekcijām. Īpaši tas jūtams mierīgos ziemas vakaros, kad pilsētu virsotnēs nostājas dūmu mākonis. Tāpēc speciālisti aicina domāt ne tikai par lētāko kurināmo, bet arī par to, kādu gaisu mēs paši elpojam savos pagalmos.
Ko izmantot nākotnē?
Rīgas Tehniskās universitātes eksperti norāda, ka granulu katli joprojām ir efektīvs risinājums un tie būs aktuāli vēl vismaz gadus desmit vai piecpadsmit. Tomēr ilgtermiņā būs jādomā par ko citu. Koksni, ko varētu izmantot mēbeļu ražošanai vai būvniecībai, nevajadzētu vienkārši sadedzināt krāsnī. Tā vietā varētu izmantot atlikumus, piemēram, granulas no lapām, zāles vai kaņepēm.
Pamazām pasaule virzās uz to, ka mēs no dedzināšanas vispār atteiksimies. Nākotne pieder elektrībai un atjaunojamiem resursiem – saulei un vējam. Arvien populārāki kļūst siltumsūkņi, kuru tehnoloģija ar katru gadu uzlabojas un kļūst efektīvāka arī mūsu klimatā. Tas ir ne tikai videi draudzīgāk, bet arī kļūst ekonomiski izdevīgāk un komfortablāk.
Ministrija neplāno piespiest privātmāju īpašniekus tūlīt pat mainīt krāsnis pret citām iekārtām. Tā vietā liela atbildība tiek dota pašvaldībām. Pilsētas pašas var noteikt, kuras teritorijas ir piemērotākas centralizētai apkurei un kur iedzīvotājiem būtu ieteicams pāriet uz videi draudzīgākiem risinājumiem, lai uzlabotu kopējo pilsētas gaisu.
Tomēr pats pirmais solis, ko iesaka jebkurš eksperts, ir māju siltināšana. Nav svarīgi, ar ko jūs kurināt, ja puse no siltuma caur sienām izkūp gaisā. Siltināta māja prasa krietni mazāk resursu, un tas ir visātrākais veids, kā ietaupīt naudu un mazināt ietekmi uz dabu. Pāreja uz zaļāku dzīvesveidu notiks dabiski – nevis tāpēc, ka to kāds liek, bet tādēļ, ka tas vienkārši būs lētāk un ērtāk mums pašiem.
