Gobzems: Patiesībā Latvija ir ļoti bagāta valsts, vienīgi pārāk daudz naudas tiek nozagts

Politiskās partijas „KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems intervijā Latvijas Radio stāsta, ka jāuzlabo visa nodokļu sistēma, KNAB nekavējoties jāreorganizē, kā arī atzīst, ka partija nesola lielākas pensijas un lielākas algas, raksta portāls lsm.lv.

Gluži kā pirms četriem gadiem, arī tagad Latvijas Radio (LR) ir intervējis visu partiju, kas piedalās 13.Saeimas vēlēšanās, līderus, lai saprastu viņu pozīciju virknē, mūsuprāt, svarīgu jautājumu. Starp uzdotajiem jautājumiem ir tādi, kas skar gan pensiju sistēmas nākotni, gan to, kur ņemsim jau tagad trūkstošo darbaspēku un kā partijas gatavas apkarot ēnu ekonomiku, kuras apmērs pērn diemžēl ir audzis.

Tiesa, ir kāda lieta, kas noteikti jau tagad ir jāliek aiz auss grāmatvežiem, – iespējams, katram reģionam vai novadam varētu būt atšķirīgas nodokļu likmes. Tas neesot godīgi, ka Rīgā un Dagdā tās ir vienādas. Ja „KPV LV” realizēs šo ieceri, grāmatveži par garlaicību un darba trūkumu sūdzēties noteikti nevarēs.

Vēl par garlaicību nevarēs sūdzēties valsts pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Valsts ieņēmuma dienesta darbinieki. Pārmaiņas būs arī tur. Turklāt radikālas. Tiesa, Gobzems mierina, ka godīgajiem darbiniekiem baidīties nevajag.

Partija gatava pensionāriem atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim, mainīt pensijas mantošanas un aprēķināšanas principus. Taču Gobzems nevēlas solīt pensiju palielinājumu jau tagad, kā to dara citas partijas. Tas esot populistiski. Lai palielinātu algas un pensijas, no sākuma esot jāsakārto valsts pamati.

Partija gatava arī būtiski ierobežot un pat, iespējams, slēgt ātro kredītu biznesu. Viņu ierobežojumi būšot daudz lielāki, nekā to paredz tagad Saeimā jau sagatavotie un skatītie likuma grozījumi. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija septembrī gan lūdza Saeimas Tautsaimniecības komisiju apturēt grozījumu virzību līdz 13. Saeimas vēlēšanām, lai skatītu nozares regulējumu bez priekšvēlēšanu emocijām. Taču varbūt ir jēga pārdomāt, jo, iespējams, tie pēc vēlēšanām kļūs vēl drastiskāki par pašreiz plānotajiem.

Jūsu programmā minēts, ka esat gatavi izstrādāt jaunu, efektīvāku nodokļu sistēmu, kas būtu saprotamāka un taisnīgāka ikvienam nodokļu maksātājam. Kādu nodokļu sistēmu plānojat?

Pirmkārt, ir jāpasaka ļoti vienkārša tēze – mūsu nodokļu sistēma ir pārņemta no Padomju Savienības, tikai nedaudz kaut kas ir uzlabots. Mums nav ne anglosakšu nodokļu sistēma, kur ir zemi nodokļi un zemas sociālās garantijas, ne īsti skandināvu tipa nodokļu sistēma – kur ir augsti nodokļi un augstas sociālās garantijas. Pie mums ir augsti nodokļi un zemas sociālās garantijas.

Faktiski nodokļu izmaiņas trīs gados ir bijušas vairāk nekā 56 reizes, tas liecina par to, ka mums ir nepārskatāma un neprognozējama nodokļu sistēma. Mēs sakām, ka ir jāpārskata pilnīgi visi nodokļi.

Bija jau nodokļu reforma. Vai uzskatāt, ka tā nav izdevusies?

Nodokļu reforma, kurā iedzīvotāji faktiski nespēj samaksāt nodokļus, ir absolūta izgāšanās.

Mums Latvijā stāsta, ka mums ir stabila attīstība un ka mums nodokļi nav lieli. Bet paņemsim vienu statistiskas rādītāju, kas ir pats būtiskākais – kādi mums ir nodokļi tā saucamajām mazajām algām, cilvēkiem ar maziem ienākumiem.

Mazās algas Eiropas izpratnē ir algas līdz 1000 eiro. Vienkārši salīdzinājumam – Zviedrijā neapliekamais minimums jau pirms vairākiem gadiem bija 1700 eiro, Somijā, Īrijā, vienalga, kur skatāmies, ir milzīgi neapliekamie minimumi. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mums nodokļi mazām algām, un to saka arī Eiropas institūcijas, ir nesamērīgi augsti. Tas nozīmē arī to, ka, piemēram, darbaspēka nodokļi Latvijā ir nesamērīgi augsti tieši mazajām algām. Lai samaksātu 1000 eiro uz rokas, darba devējam tas izmaksā 1750 eiro.

Ko jūs mainīsiet?

Mēs sakām ļoti vienkārši, ka nodokļu sistēmai ir jābūt samērīgai.

Lai lasītu tālāk, šķir otru lapu

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru