Šūnas dzimst arī vecumā; Trīs Latvijā atzītu profesoru un speciālistu atziņas, kā sevi “atjaunot”

Zinātniskā izpratne par atjaunināšanos jeb rejuvenēšanos radās 19. gadsimtā. Izrādās, vieni no pirmajiem par to sākuši interesēties endokrinologi, jo valdīja uzskats, ka tieši hormonu sistēma, proti, dzimumhormoni, nosaka to, cik jauneklīgs ir cilvēks, raksta Latvijā vadošais veselības portāls veselam.lv.

 

Šis pieņēmums balstījās uz samērā vienkāršu, bet precīzu novērojumu, ka spēja radīt pēcnācējus saistīta ar cilvēka novecošanu. Īpaši spilgti tas izteikts sievietēm, kurām, sākoties menopauzei, vairs neveidojas olšūnas un viņas pārstāj būt auglīgas.

Lasi arī: Meteorologs iezīmē, kāds klimats Latviju sagaida nākotnē; Skaidrs ir viens – mums būs jāpielāgojas

Lai gūtu pierādījumu šai hipotēzei, franču pētnieks Šarls Brauns–Sekārs pats sev injicēja ķīmiski apstrādātu dzīvnieku sēklinieku ekstraktu

Viņš aprakstīja brīnumainu atjaunošanos – izzudušas grumbas, sirmie mati kļuvuši tumšāki, turklāt bijis manāms ne tikai dzimumtieksmes, bet arī citu spēju pieaugums. Nevienam citam zinātniekam gan neko tādu nav izdevies atkārtot…

Šūnas dzimst arī vecumā

Kas ietekmē novecošanas procesu un kādu bioloģisko robežu sasniegt mēs ģenētiski esam ieprogrammēti? “Vēl aizvien ir daudz neskaidrību par to, kas izraisa novecošanu. Zināmi vairāki pamatfaktori, bet, kuram cilvēkam katrs no tiem ir svarīgāks, pagaidām noteikt nav iespējams,” atzīst profesors Valdis Pīrāgs. Tomēr noteikti pastāv sakarība starp dzimtas ilgdzīvotāju īpatsvaru un individuālajām iespējām sasniegt lielu vecumu – tas ir līdzīgi kā bērna prognozējamais auguma garums ir saistīts ar abu vecāku garumu.

Viens no interesantākajiem zinātniskajiem atklājumiem saistīts ar telomērām – šūnas ģenētiskās informācijas fragmentiem, kas satur dezoksiribonukleīnskābi (DNS) un atrodas hromosomu galos. Ar katru šūnas dalīšanās reizi telomēru garums saīsinās. Tām kļūstot pavisam īsām, šūna pārstāj dalīties. Vienā brīdī audu deģenerācijas procesi pārsniedz dabīgās atjaunošanās iespējas un sāk veidoties acīm redzamas un nepatīkamas izmaiņas – āda sakrunkojas, kauli kļūst trausli, muskuļi izdilst.

“Agrāk uzskatīja, ka liela daļa šūnu ir jau līdz galam izveidojušās un pieaugušam cilvēkam jaunas šūnas tikpat kā nerodas klāt, izņemot ādu un gļotādu. Bet jaunākie atklājumi liecina, ka cilvēkam līdz pat sirmam vecumam organismā veidojas jaunas šūnas, kas ir spējīgas aizstāt iepriekšējās, atmirušās šūnas.

Tomēr bezgalīgi šūnas dalīties nevar, tas ieprogrammēts mūsu gēnos. Turklāt piedzimstam atšķirīgi – ar īsākām un garākām telomērām. Tāpat dažādas slimības, apkārtējās vides ietekme un pašu kaitīgie ieradumi ietekmē dabiskās norises, liekot novecot straujāk un saīsinot mums paredzēto mūža garumu.

Lasi arī: Meteorologs iezīmē, kāds klimats Latviju sagaida nākotnē; Skaidrs ir viens – mums būs jāpielāgojas

 

Man šķiet, ka 80 gadu robežu, jūtoties gana jauns un mundrs, var sasniegt ikviens cilvēks ar veselīgu dzīvesveidu, kurš regulāri pārbauda veselību.” Diemžēl Latvijā cilvēki pārāk ātri izlieto savu bioloģisko rezervi. Valdis Pīrāgs uzskata, ka tā iemesls ir ne pārāk labā veselības izglītības un slimību profilakses sistēma, nepietiekamā darba drošība, kaitīgie vides faktori un smēķēšana, kas pie mums joprojām ir ļoti izplatīta.

Smēķēšana ir atzīta par būtiskāko zināmo riska faktoru. Cigaretēs esošā darva un citas kaitīgās vielas izraisa organisma saindēšanos ar toksiskiem produktiem, bet tas ievērojami paaugstina agresīvo skābekļa jeb brīvo radikāļu koncentrāciju, kas izraisa šūnu bojājumus. Pirmkārt, pieaug saslimstība ar vēzi, otrkārt, smēķēšana izraisa hronisku, lēni noritošu iekaisumu visās asinsvadu sieniņās.

Arī liekais svars kaitē cilvēkam būt jauneklīgam. Baltie taukaudi pakāpeniski caurauž visus orgānus, arī aknas, aizkuņģa dziedzeri, zarnas. Tauku šūnas, kas pārlādētas ar lipīdiem, nemitīgi izdala asinīs iekaisuma faktorus, kas veicina ne tikai iekaisumu asinsvadu sieniņās, bet nemitīgi stimulē simpātisko nervu sistēmu. Tāpēc paaugstinās asinsspiediens, izdalās sviedri, parādās aizdusa, nogurums. Tā kā skābekļa piekļuve šūnām ir apgrūtināta, tās nenodzīvo savu dabīgo dzīves garumu, bet priekšlaikus noveco un aiziet bojā.

Šķir otru lapu, lai iepazītos ar konkrētiem padomiem, kā sevi atjaunot

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru