“Kādu dienu no mūsu ātrās palīdzības komandas tika atlaista mediķe. Turklāt viņa tika atlaista skaļa skandāla pavadībā. Atlaistā sieviete izrādījās klusa un mierīga sieviete. Viņa vienmēr visiem kalpoja kā pacietības piemērs, taču šoreiz sieviete vairs neizturēja un nespēja savaldīt savas emocijas. Kā mēs mēdzam dēvēt, pārāk daudz izsaukumu, nemitīga polikl**ika un asi konsultācijas simptomi.
Kas īstenībā notika? Mēs atbraucām uz pirmo izsaukuma vietu. Lifts, protams, nedarbojās, tādēļ nācās ar kājām kāpt uz 11. stāvu. Kad uznācām augšā, paši jau bijām palikuši teju bez elpas, bet kāpņu telpā mūs jau sagaidīja paciente, kas ar telefona kameru mūs filmēja un vienlaicīgi komentēja: “Lūk, kā pie mums ātrā palīdzība uz izsaukumiem steidzas!”
Mēs uz šādu žestu nereaģējām, vienkārši klusējot devāmies iekšā. Šī, atvainojos par izteicienu, mamzele – sēž mājās viena pati un aiz garlaicības izsauc ātro palīdzību. Viņai ir miljoniem sūdzību par savu veselības stāvokli, no kurām neviena nopietna tā arī netiek nosaukta. Uz visiem jautājumiem par to, kādi viņai ir simptomi, sieviete atbild: “Nu, ko jūs nesaprotat? Man ir slikti!”
Šajā izsaukumā tika pavadīta vairāk nekā stunda. Tantīte kategoriski atteicās laist mūs prom, kamēr nebija saņēmusi konsultāciju par savām iespējamām slimībām, tajā skaitā arī viseksotiskākajām, kādas iespējamas. Turklāt sieviete nemitīgi atkārtoja augsto amatpersonu vārdus, kuriem viņa grasījās nekavējoties zvanīt, ja kaut kas nepatikšot. Pēc šāda izsaukuma mēs prom devāmies pilnībā iztukšoti.
Saņēmām nākamo izsaukumu ar norādi: “Sieviete zaudēja samaņu un neelpo.” Mēs dodamies, cik vien ātri varam, taču pa ceļam ir vieni sastrēgumi. Kad beidzot ieradāmies izsaukuma vietā, pagalmā ar vecās sievietes līķi bija savācies jau vesels cilvēku bars.
Mirušajai ir zila seja un sarkanas acis. Visticamāk, viņai ir bijis insults vai plaušu embolija. Tagad tieši noteikt vairs nav iespējams.
Mēs pat nepaguvām izkāpt ārā no mašīnas, kā ārstam virsū uzmetās mirušās sievietes meita. Viņa iespļāva ārstei sejā, ieķērās matos un bļāva:
Bezsirdīgie zvēri, kur, pie velna, jūs bijāt?! Mēs jūs vairāk par stundu gaidījām! Kaut pie jums pašiem šādā ātrumā brauktu ātrā palīdzība!”
Mēs knapi dabūjām sievieti nost no mediķa…
Tikko bijām tikai izbraukuši no šīs izsaukuma vietas, kā saņēmām vēl vienu izsaukumu uz iepriekšējo adresi. Turklāt dispečers brīdināja, ka paciente ir sūdzējusies par sniegtās palīdzības kvalitāti. Es, piemēram, no sirds izlamājos, taču mūsu dakterīte visu ceļu kaut kā dīvaini klusēja.
Atkal ar kājām dodamies uz 11. stāvu un kāpņu telpā mūs sagaida paciente ar telefonu rokās. Šoreiz gan viņa nav viena, bet jau ar draudzeni, un viņas kopīgi skaļi apspriež mūsu nolaidību un nekompetenci.
Kad jautājām, kāds ir izsaukuma iemesls, tantiņa atbildēja: “Es kaut kur pazaudēju jūsu izrakstīto norīkojumu. Uzrakstiet man vēl vienu!”
Te pēkšņi mūsu dakterīte, vismiermīlīgākā sieviete, neizturēja. Viņa pienāca soli tuvāk sievietei un ar vēzienu iesita viņai pa seju! Un pa visu kāpņu telpu viņa skaļi iebļāvās sirdi plosošus vārdus: “Ej taču tu dirst, kuce!” Mēs knapi viņas izšķīrām.
Izrādās, ka tās sievietes pazīstamie tik tiešām bija augsta ranga amatpersonas. Mūsu dakterīte tika atlaista no darba ar liegumu jebkad vēl strādāt neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā. Aizejot, viņa zobgalīgi nosmējās: “Velns ar viņu! Darbs, kurā ar Sle***vām nepieciešams vēl auklēties, nevis iesist tiem pa seju, – tas nav domāts mans!”
Pēc šī atgadījuma mēs pārdomājām, ka tā sieviete, kura dzīvo 11. stāvā, tik tiešām ir Sle***va. Ja mums nebūtu ar viņu jāauklējas, mēs, iespējams, būtu paguvuši izglābt to veco kundzi. Un arī pie daudzām citām omītēm, kuru dzīve aprāvās tieši šādu cilvēku dēļ.
Problēma ir tajā, ka šādi cilvēki joprojām mierīgi dzīvo un bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem zvana ātrajai palīdzībai. Sava egoisma dēļ šie cilvēki nogalina tos, kuriem palīdzība tik tiešām ir ārkārtīgi nepieciešama. Un tieši šādas tantiņas arī saka, ka mediķi ir Sle***vas.”
Avots: ofigenno.com
Pilnībā piekrītu rakstam ! Arī manai dzīves biedrei nācās sastapties ar ko visai līdzīgu Pirmajā reizē NMP (Neatliekamā medic. palīdzība)ieradās pēc4.min Tieši pēc gada kad atkal bija vajadzīga palīdzība ,tā ieradās pēc 18.min !!!! un……tās izrādījās liktenīgas .Pietrūka laiks,lai ko mainītu ……
Pirms tam , mana paziņa ,arī medicīnas darbiniece NMP, pastāstīja ,….,,ātrie” bieži vien zinot pie kāda slimnieka jābrauc ,…nemaz sevišķi nesteidzas,jo,…..ja Dieviņš būs lēmis ,…tad viņiem darbiņš nebūs jādara ………………
Nepiekritu man ātrie atbrauca laicigi ,bet nezinoši .Man bija infarkts ,viņi pat nepaņēma uz slimnicu.
Gan jau saprata, ka nav vērts.
Es pati pabeidzu medskolu, izgāju visas prakses dažādās Lavtijas pilsētās un slimnīcās, tai skaitā biju praksē “ātrajos”. Meitene, kurai biju piesaistīta, sēdēja i-netā, gaidīja izsaukumu. Mums noskanēja signāls, jādodas uz izsaukumu. Un ko mēs darījām? Es stāvēju jau ar somu un mēteli pie druvīm, kamēr tā meitene (saucamā daktere……) sēdēja pie datora līdz apēda iesākto jogurtu!!!!!!!!!!! Es biju reāli šokēta. Tu mani māci strādāt NMP, bet rādi tādu piemēru??!?! Sēdēt līdz apēsts iesākatais un tad jokojot ar kolēģiem lēnām doties uz mašīnu. Tagad strādāju ar savu diplomu pilnīgi citur, negribu nekādus ātros….