Izskaidrojam, ko atklāj pilna asinsaina

* Trombocīti (Tr) ir asiņu formelementi, kas veic asiņu hemostāzi – neļauj noasiņot. Ja, piemēram, nejauši iedur pirkstā, iztek asiņu piliens. To noslauka, bet iztek vēl viens, un ar to asiņošana beidzas. Šo brīnumu rada trombocīti: tie atrod audu bojājumu, salīp tam apkārt un aizlīmē.

Problēmas sākas, ja trombocītu skaits ir zemāks par normu. Iemesls var būt slimība, kas nomāc kaulu smadzenes, vai vīrusi, vai medikamenti, piemēram, aspirīns, kas bloķē trombocītus – tie peld asinsritē, taču nespēj veikt savu uzdevumu (aspirīns nešķidrina asinis, kā mēdz uzskatīt). Tāpēc iespējams, ka, aspirīnu cītīgi lietojot infarkta profilaksei, pat neliels ievainojums asiņo ilgāk un pamatīgāk. Reti, bet reizēm trombocītu skaits dramatiski pieaug un mērāms miljonos – tas liecina par retu asinsslimību.

Fizioloģiski trombocītu līmenis paaugstinās pēc operācijām, dzemdībām, ja ir iekaisumi.

* Eritrocītu grimšanas ātrums (EGĀ). To mēra, asinis ielejot stobriņā ar milimetru iedaļām. Zemes pievilkšanas spēka ietekmē eritrocīti no trauciņa augšdaļas pamazām nosēžas apakšā.

Grimšanas ātrumu nosaka, vērojot, cik daudz milimetru no eritrocītu slāņa nogrimuši trauka dibenā stundas laikā. Norma ir 15–20 milimetru stundā.

Grimšanu ietekmē hematokrīts. Proti, ja eritrocītu masa ir mazāka, tie nosēžas drīzāk un grimšana ir paātrināta. Svarīga ir arī olbaltumu klātbūtne asiņu serumā. Tie aplīp apkārt eritrocītiem, tie kļūst smagāki un virzās uz leju straujāk – tātad paātrināta grimšana var liecināt par vainu nevis pašos eritrocītos, bet gan plazmā. Jāmeklē cēloņi. Iespējams, ir iekaisuma process, onkoloģiska saslimšana vai citu kaite, kas rada pārmaiņas olbaltumu sastāvā, kas savukārt ietekmē eritrocītu izkārtojumu.

Ņem vērā

* Vislabāk ir lūgt, lai asinsanalīzes rezultātus izskaidro ārsts. Ja atbilde, ka viss ir normāli, šķiet pārāk īsa, var jautāt paskaidrot sīkāk.

* Ja asinsainā atklājas atkāpes no normas, labāk nenopūlēties, pašam meklējot izskaidrojumu enciklopēdijās vai internetā. Tā sev var pierakstīt bezgalīgi daudz slimību.

Lasi arī: Evelīna Hromčenko atklāj un uzskaita “lētas” sievietes pazīmes. Grūti iebilst!

* Asinsanalīzēs var gadīties kļūdas, tāpēc, ja ir lielas atkāpes no normas, ieteicams analīzi veikt atkārtoti un drošības labad vēl trešoreiz.

* Starp divām asinsanalīzēm vēlams ieturēt 1–2 nedēļu pauzi.

* Reizi gadā asinsanalīzi vajadzētu veikt ikvienam neatkarīgi no pašsajūtas. Ja ir slikti, pastāvīgs nogurums un neatkāpjas kāda slimība, pilna asinsaina nepieciešama arī tad, ja no iepriekšējās reizes vēl nav pagājis gads.