Neapliekamais minimums
Prognozētais neapliekamais minimums ir tas, ko VID nosaka pēc noteiktas formulas atbilstīgi Ministru kabineta noteikumiem Nr. 676 un kas balstās uz iepriekšējā pusgada ienākumiem. Tas parādās EDS, un grāmatvedis to piemēro algai.
Bet gada ienākumu deklarācijā neapliekamais minimums ir diferencēts, un to nosaka pēc faktiskajiem ienākumiem konkrētajā gadā. Tādēļ tas vienmēr atšķirsies.
Dīvainā kārtā tas atšķiras arī tiem, kuriem katru gadu alga ir viena un tā pati. Iemesls? Katru gadu ir cits neapliekamā minimuma slieksnis un koeficients. Ja agrāk nepaliekamais minimums bija 75 eiro mēnesī, tad visi ar to rēķinājās.
Taču šobrīd ir izveidojies haoss, un cilvēki ir stresā. Piemēram, ja pensionāram, kurš nestrādā, atsūta vēstuli, ka viņš ir parādā valstij, tad godprātīgs un jūtīgs cilvēks no uztraukuma var arī nomirt vai labākajā gadījumā dabūt sirdsklauves un augstu asinsspiedienu
Kas un kā maksās par šiem cilvēkiem nodarīto kaitējumu?
Svarīgi
* VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums nedrīkst pārsniegt vienu divpadsmito daļu no Ministru kabineta noteikumos noteiktā maksimālā gada neapliekamā minimuma.
* Pamatojoties uz vienošanos ar ienākuma izmaksātāju un maksātāja rakstveida iesniegumu, ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā piemēro maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, kas nepārsniedz maksātājam noteikto VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apjomu.
Nodokļa iemaksāšana budžetā
Jaunumi likumā attiecas arī uz nodokļa nomaksu pēc deklarācijas iesniegšanas. Līdz šim, ja aprēķinātais nodoklis izveidojas līdz 640 eiro, tas bija jāiemaksā budžetā 15 dienu laikā.
Protams, likuma autori domā, ka šāda nauda vienkāršam cilvēkam stāv mājas uz plauktiņa, kuru var jebkurā brīdī paņemt un samaksāt. Var jau lūgt šo summu sadalīt un pagarināt termiņu, taču likums “Par nodokļiem un nodevām” ir noteicis VID tiesības piešķirt termiņa pagarinājumu, nevis pienākumu to darīt.
Tas nozīmē, ka VID var arī atteikt pagarināt maksājuma termiņu.
Tagad ir noteikts, ka maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šajā likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu, ja tā pārsniedz vienu eiro.
Tātad, ja summa nepārsniedz vienu eiro, tad nav jāmaksā. Tas ir vēl viens absurds, ko laikam spēj izdomāt tikai mūsu ierēdņi. Kā var ienākt prātā noteikt, ka cilvēkam būs jāveic maksājums par vienu eiro? Kas no tā iegūs?
Valsts budžets un bankas, kas veiks šo pārskaitījumu un par ko tāpat būs jāmaksā? Tātad 15 dienu laikā būs jāsamaksā viens eiro, kā arī 640 eiro. Taču, ja maksātājam rodas pārmaksa, to gan VID var atmaksāt trīs mēnešu laikā. Izcili godīgi!
Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniegs 640 eiro, to varēs iemaksāt budžetā trijās reizēs – līdz 16. jūnijam, 16. jūlijam un 16. augustam, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.
Pārejas noteikumi
Sakarā ar iedzīvotāju neapmierinātību saistībā ar radušos situāciju likumā noteikti pārejas noteikumi, kas paredz, ka 2018. un 2019. gada deklarācijā aprēķinātā nodokļa samaksas termiņš ir 2020. gada 1. decembris, ja īstenojas šādi nosacījumi:
1) maksātājs nav reģistrējis saimniecisko darbību;
2) taksācijas gada ienākums (izņemot šā likuma 9. pantā minētos ar nodokli neapliekamos ienākumus) atbilst šādām pazīmēm:
a) ir gūts tikai Latvijā,
b) nepārsniedz likumā noteikto slieksni (2018. gadam – 55 000 eiro, bet 2019. gadam – 62 800 eiro),
c) ir ienākums, no kura izmaksas vietā ieturēts nodoklis,
d) ir ienākums, kuram piemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu un šā likuma 13. pantā noteiktos atvieglojumus.
Šie nosacījumi attiecas tikai uz tiem, kas saņem algu, autoratlīdzību vai ienākumu no uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma līguma (akcionāru lēmums par valdes locekļa atlīdzību). Uz pārējiem maksātājiem un ienākuma veidiem tas neattiecas.
Nav skaidrs tikai, kas notiks 2020. gadā un turpmāk. Vai katru gadu cilvēki Latvijā gaidīs pavasari ar lielām bailēm, neziņu un stresu?
* No 1. janvāra ir spēkā nosacījums, ka deklarācijā tiek uzrādīti visi maksātāja taksācijas periodā (kalendāra gadā) gūtie ienākumi, arī ar nodokli neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz 10 000 eiro gadā (neapliekamie ienākumi ir nosaukti likuma 9. pantā).
* Lielo algu saņēmējiem 2019. gada maksimālais slieksnis, no kura piemēro 31,4% IIN likmi, ir 62 800 eiro gadā.
* 1. jūlijā stājas spēkā vēl viens jaunums – gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti čeku loterijas laimesti saskaņā ar Čeku loterijas likumu.
LA.lv
TĀ ARĪ PASAKIET PENSIJAS ZAUDĒJUMU PAMATOŠANAI -NAV TĀLU JĀMEKLĒ- Kā piemērs -pensijas fonds ieguldīja pa ārzemēm kā rezultātā zaudē 100milijonus ,sanāk ka ieguldīja .bet Latvija meklē ārvalstu investorus kuri varēs ieguldīt un pelnīt -tad priekš kam neiegulda savā zemē .Nē viņi pie jums .un jūsējie pie mums. UN TĀLĀK PENSIJAS IEGULDĪJUMI SAMAZINĀJĀS- FONDS SAMAZINĀJĀS – TAGAD BŪS LIELISKS ATTAISNOJUMS JAUNIE NOTEIKUMI.
Vai kads saprot kas tur rakstits? Itka latviesu vardi ,bet saprast gruti kaut ko ? Kas pie velna ir diferencets ?!