Eiropas Savienībā iebraucēju skaits ir sasniedzis jaunu virsotni, liecinot par būtiskām izmaiņām reģiona demogrāfijā. 2025. gadā ES dzīvojošo imigrantu skaits pieaudzis līdz 64,2 miljoniem cilvēku.
Tas ir par aptuveni diviem miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš. Šie dati, ko apkopojis Berlīnes “Rockwool” fonda migrācijas pētniecības centrs, rāda, ka pēdējo 15 gadu laikā tendence ir mainījusies ļoti strauji.
Pirms piecpadsmit gadiem situācija izskatījās pavisam citādi. 2010. gada statistikā, kurā izmantoti “Eurostat” un ANO dati, imigrantu skaits Eiropas Savienībā bija ap 40 miljoniem. Tas nozīmē, ka salīdzinoši īsā laikā iebraucēju kopskaitam ir pievienojušies vairāk nekā 24 miljoni cilvēku. Šis pieaugums ietekmē gan darba tirgu, gan valstu sociālās sistēmas, jo mainās iedzīvotāju sastāvs un vajadzības.
Vācija saglabā līdera pozīcijas
Vācija joprojām ir valsts, uz kuru migranti dodas visbiežāk. Šobrīd tur dzīvo gandrīz 18 miljoni cilvēku, kuri ir dzimuši ārpus Vācijas robežām. Interesanti, ka lielākā daļa no šiem cilvēkiem – aptuveni 72% – ir darbspējas vecumā. Tas nozīmē, ka viņi tiešā veidā piedalās valsts ekonomikā. Pētnieki uzsver, ka Vācija ir galvenais mērķis gan kopējā cilvēku skaita ziņā, gan tad, ja skatās uz migrantu proporciju pret vietējiem iedzīvotājiem.
Kamēr Vācija ir stabils līderis, Spānija pēdējā laikā izceļas ar visstraujāko dinamiku. Tikai gada laikā iebraucēju skaits tur pieaudzis par aptuveni 700 000. Kopumā Spānijā tagad dzīvo 9,5 miljoni ārvalstīs dzimušu iedzīvotāju. Tomēr migrācijas plūsmas nav vienmērīgas. Ja skatāmies uz mazākām valstīm, piemēram, Luksemburgu, Maltu vai Kipru, tur imigrantu īpatsvars attiecībā pret nelielo iedzīvotāju skaitu ir pat ievērojami augstāks nekā lielvalstīs.
Kur tiek iesniegti patvēruma meklētāju pieteikumi?
Situācija ar patvēruma meklētājiem rāda, ka slodze sadalās starp dažām konkrētām valstīm. Gandrīz trīs ceturtdaļas no visiem pieteikumiem Eiropā saņem četras valstis: Vācija, Francija, Itālija un Spānija. Tieši Vācijā šobrīd atrodas vislielākais bēgļu skaits – kopumā 2,7 miljoni cilvēku. Tas skaidri parāda, ka atsevišķi Eiropas reģioni saskaras ar daudz lielākiem izaicinājumiem nekā citi, mēģinot nodrošināt mājokļus, darbu un integrāciju tik lielam skaitam jaunu iedzīvotāju.
