Kā sievieti izglāba tēvs, kurš jau sen ir mūžībā aizgājis

Mistiķi un ekstrasensi apgalvo, ka var sazināties ar citu pasauli. Izrādās, ka sazināties ar aizgājējiem var arī cilvēki bez pārdabiskām spējām.

Mūsu stāsta varoni Jeļenu reiz nakts vidū uzmodināja zvans no tās saules. Jau sen mirušais tēvs gribēja sievieti brīdināt par briesmām.

Tā ir mistika, vai sievietes fantāzija? Uzzināsim no viņas stāsta.

Zvans no tās saules

Gadās tādas dienas, kad viss neiet pēc plāna un krīt laukā no rokām. Šodien tā bija Jeļenai. No rīta darbu nokavēja, viss transports stāvēja uz vietas pilsētas centrā sastrēgumu dēļ, saņēma rājienu no priekšniecības.

Visu dienu smagi strādāja, jo bija darbu apkrauta, bet pēc tam steidzās paņemt dēlu no treniņa. Mājās atgriezās tikai ap deviņiem vakarā, pilnībā bez spēka.

“Mammu, bet kas būs vakariņās? Tu man palīdzēsi izpildīt mājasdarbus?” – dēla jautājumi bira viens pēc otra. “Protams, palīdzēšu. Un vakariņas tūlīt sarūpēsim,” – Jeļena noglaudīja dēlam galvu un klusām izelpoja. Izņēma no saldētavas iepakojumu ar saldētiem pelmeņiem un steidzās uzsildīt katliņā ūdeni. “Labi, ka mans Aleksejs to neredz. Viņš pusfabrikātus vakariņās neciestu,” – nodomāja Jeļena.

Grūtas dienas vakars

Jeļenas vīrs Aleksejas strādāja par tālbraucēju šoferi. Viņa varēja nebūt mājās divas nedēļas vai pat vairāk, atkarībā no reisa tāluma. Katru vakaru Jeļena viņam zvanīja precīzi desmitos vakarā. Viņi ilgi runāja un veidoja nākotnes plānus.

Bet šajā vakarā Jeļenai pat prātā nebija zvanīt vīram. Sākumā pabaroja dēlu, tad kaimiņiene atskrēja ar jaunumiem, bet tad vēl bija jāpārbauda mājasdarbi. Gultā Jeļena devās tikai ap pusnakti.

Pāris stundas pēc pusnakts Jeļena pamodās ļoti nemierīga. Paskatījās pulkstenī – bez piecām trīs. Vēl par pagulēt! Sieviete pagriezās uz otriem sāniem, bet viņas skats pievērsās mobilajam telefonam, kas atradās uz tumbiņas. Nez kāpēc mirgoja ekrāns. Bet pēc tam telefons iezvanījās, bet nez kāpēc numurs neparādījās.

Saruna ar aizgājēju

“Vai tad tas nevar pagaidīt līdz rītam?” – nodomāja Jeļena. Bet uzstājīgais abonents turpināja un turpināja zvanīt. Jeļenai ienāca prātā doma, ka tas varētu būt viņas vīrs. Viņa pacēla klausuli, bet viņu uzrunāja cita, bet līdz sāpēm tuva vīrieša balss:

Jeļena, – vīrieša maigi izsacītie vārdi izlauzās cauri trokšņiem un traucēkļiem.

Tēti? – Jeļena šo balsi atpazīstu starp tūkstoš citām, bet viņa nebija to dzirdējusi jau divus gadus, kopš tās pašas traģiskās dienas.

Piezvani Aleksejam, – uzstājīgi sacīja balss klausulē.

Tēti, tēti! – Jeļena kliedza, aizmirstot par to, ka blakus istabā guļ dēls. Bet klausulē bija dzirdami vairs tikai īsi pīkstieni.

“Vai tiešām tas bija sapnis?” – domāja Jeļena. Maldoties minējumos viņa aizsnaudās. Bet pēc 20 minūtēm pamodās ar skaidru nolūku piezvanīt vīram. Viņš gulēja tā, it kā nekas nebūtu noticis. Bet viņš pateicās, ka Jeļena ir viņu laicīgi pamodinājusi, jo bija īstais laiks sakravāt mantas un sēsties pie stūres.

 

Slikta priekšnojauta

Drīz arī pati Jeļena cēlās augšā. Devās uzvārīt kafiju un dēlam pagatavot brokastis. Bet noslēpumainais zvans no tās pasaules nekādi neizgāja no galvas. “Kā var ko tādu nosapņot!” – nodomāja Jeļena! Bet drīz vien viņai piezvanīja Aleksejs.

Lasi arī: Nav nepieciešams vārīt un cept bietes – ir vieglāks veids: 15 minūtes un bez nepatīkamas smakas

“Cik ļoti laikā tu mani pamodināji! Stundu pēc tam kā es aizbraucu, zvana puiši un saka, ka vairāk nav tās viesnīcas, kurā mēs nakšņojām. Tikai ugunsdzēsēji strādā,” – viņš paziņoja.

Lūk, kādi brīnumi! Vai tiešām zvans no tās pasaules izglāba vīru no nelaimes? Bet drīz vien arī dēls pamodās, sakot, ka sapnī redzējis vectētiņu. Jeļena paskatījās kalendārā – 5. marts. Diena, kurā nomira viņas tēvs…

Mēs nevaram droši pateikt, kas notika ar Jeļenu. Skeptiķi teiks, ka tas bija tikai sapnis. Māņticīgi cilvēki būs pārliecināti, ka tā ir mistiska zīme.

Galvenais, ka visa ģimene palika dzīva un vesela, pateicoties Ļenas intuīcijai un mīlestībai pret ģimeni.

Iesaki šo rakstu citiem!

COMMENTS

Leave a Comment