Vai ir pareizs un nepareizs veids, kā maisīt tēju?
Maisīšanā, neatkarīgi no tā vai maisi tēju, kafiju, krāsu vai mērci, iesaistīta darbarīka ievietošana šķidrumā un tā samaisīšana. Ja tas ir viss, ko tu dari, visticamāk, tev izdosies izveidot apkārt rotējošu šķidrumu, bet ne vienmērīgu sajaukšanu. Daudz efektīvāks paņēmiens ir maisīt šķidrumu krasi atšķirīgos virzienos, piemēram, sākumā maisīt vienā virzienā, tad krasi apstāties un tad maisīt šķidrumu pretējā virzienā un tad atkal atkārtot šo procesu.
Kā likums, tagad es maisu dzērienus tik krasi atšķirīgos virzienos, ka man nākas saslaucīt aptuveni 50 procentus visu dzērienu. Un viesi sūdzas, ka viņiem es ieleju izteikti maz tējas vai kafijas.
Kādos gadījumos drukāts pārspēj digitālo?
Kopā līdz mūsdienām saglabājušās tikai 48 vērtīgas oriģinālās Gūtenberga Bībeles kopijas, katra no tām tika iespiesta ar rokām 1450-tajos gados- gandrīz sešus gadsimtus atpakaļ. Bet neviens nav saglabājis pirmo telefona zvanu, kas veikts 1973. gadā, pirmo nosūtīto e-pasta vēstuli 1971. gadā vai pat pirmo nosūtīto īsziņu.
Milzīgs daudzums 1980-tajos gados radīto datu ir saglabāts nu jau novecojušajās disketēs vai magnētiskajos diskos, kas jau sen ir nonākuši izgāztuvēs, kur pat tārpi ir zaudējuši par šīm lietām interesi.
Kādēļ tualete ir laba vieta, kur pagatavot sviestmaizi?
Tualetes noteikti šķiet pretīgas vietas, bet attīrošs ūdens, U izliekuma baciļu sprosts un sapratīgi regulāra tīrīšana tās padara pārsteidzoši higiēniskas; tavs ofiss noteikti ir daudz netīrāks.
Arizonas mikrobiologs Dr. Čārlzs Gerba apgalvo, ka tualetē ir daudz drošāk pagatavot sviestmaizes, nekā uz tava galda. Pastmarkas lieluma laukums uz tualetes poda vāka vidēji satur 49 mikrobus, bet tieši tāds pats laukums uz galda satur aptuveni 10 miljonus baktēriju.
Kā izgatavo stiklu?
Lūk arī pavisam vienkārša recepte. Dodies uz pludmali ar spaini un lāpstiņu, lai saraktu sev smiltis. Pagalmā uzkurini kārtīgu ugunskuru. Ieber tajā smiltis un uzsildi, līdz tās pārvēršas biezenī, tad ātri tās atdzesē- tas, ko iegūsi, ir stikls. Lai rafinētu tā kvalitāti, tev nāksies pievienot pāris piedevas (nātrijs, kalcija karbonāts, kā arī selēns, dzelzs, varš).
Kad J. Roberts Opperhaimers un viņa kolēģi uzspridzināja pirmo atombumbu Ņūmeksikas tuksnesī 1945. gada 16. jūlijā, viņiem tīri labi izdevās šo recepti izmēģināt, iegūstot visai iespaidīgus rezultātus: viņu darinājums vienā acumirklī kilometru platu zemes strēķi, kas atradās tieši zem atombumbas, pārvērta radioaktīvā, zaļā stiklā.
Kas padara sveci bīstamāku par vulkānu?
Pirms elektrības ieviešanas cilvēkiem nācās iegūt gaismu, izmantojot uguni. Ja tie vēlējās gaismu, nācās radīt arī siltumu. Kad tu dedzini kaut ko, tu aizsāc ķīmisku reakciju, kurā jebkas, ko tu dedzini, sadalās vienkāršākos atomos un izdala enerģiju – siltumu un gaismu.
Tomēr šajā ziņā sveces atrodas īpašā neefektivitātes līgā. Iespējams, šis gaismeklis šķiet pietiekoši spilgts, lai lasītu, tomēr to pie dzīvības uztur liesma, kas var sasniegt pat 1400°C lielu temperatūru – tā ir krietni karstāka par vulkānisko lavu.
Cik ilgā laikā būtu iespējams uztaisīt kafiju, ja tās pagatavošanai tiktu izmantota ritenī skrejoša kāmīša radītā enerģija?
Ja tu mēģināsi uzvārīt ūdeni nikni to maisot ar karoti, tev tas nekad neizdodies, lai arī cik ļoti tu censtos. Siltums atstās trauku tik pat ātri kā tu to pievienosi, izmantojot savu roku, tādēļ ūdens temperatūra nepakāpsies. Tas nozīmē, ka kāmītis vienkārši nogurs vai viņam apniks skriet, ilgi pirms kaut kas uzsils vai sāks burbuļot.
Kādēļ nokrišana no kāpnēm ir pielīdzināma un pat sliktāka nekā krokodila kodiens?
Lai uzkāptu pa kāpnēm, nepieciešama enerģija. Nokrītot no kāpnēm, tai enerģijai kaut kur ir jāpaliek: tā nonāk tavā ķermenī. Ja tu uzkāpsi pa 10 metru augstām trepēm uz jumta un tu svērsi aptuveni 75 kilogramus, tas, kur atsitīsies tava galva, būs pielīdzināms spēkam, kādu krokodils spēj izmantot, aizcērtot žokļus. Tas ir pietiekami daudz, lai salauztu kaulus un pat nogalinātu tevi. Kādēļ tas sāp? Kādēļ tu vari nomirt? Jo enerģijai kaut kur ir jāpaliek.
Vai tu vari nosvilināt māju, izmantojot elektrisko urbi?
Kas notiek tad, kad tu berzē vienu lietu pret citu? Berze rada siltumu. Izmanto elektrisko urbi ilgāku laiku un tu būsi radījis diezgan daudz berzes. Lai aizdedzinātu sienu, tev jāurbj aptuveni 250 sekundes – gandrīz 4 minūtes.
Kādēļ milzu debesskrāpjiem jāspēj būt kustīgiem kā želeja?
Debesskrāpju noslēpums slēpjas tajā, ka mēs neredzam, ka tam būtu lielas, balstošas „kājas”. Iznīcināto „dvīņu torņu” augstuma un platuma attiecība bija 6,5:1. Viena no fascinējošākajām lietām, kas saistīta ar debesskrāpjiem ir tā, ka tie nevis paliek tieši tur, kur tie ir uzcelti, bet tā, ka tie tur nepaliek. Bezkustīgi zemē nostiprinātas augstceltnes, vismaz teorētiski, stipri un intensīvi vēji var salauzt uz pusēm. Tādēļ izrādās, kustīgas ēkas ir daudz izturīgākas. Tās atgādina želeju, kas kustās līdzi vējam. „Dvīņu torņu” virsotne varēja atrasties veselu metru novirzījusies no pamatnes.
Kādēļ saplīst logu stikli?
Stikls ir trausls – pie pirmajām bīstamības pazīmēm tas plīst, sašķīstot smalkās druskās. Lielākā daļa objektu tā nedara. Uzsit ar dūri pa galdu, un tas nesadalīsies, kā to dara stikls. Ar ko tad atšķiras stikls? Tam ir atvērta, amorfa struktūra. Atomi nav cieši saistīti, tie ir brīvi savienoti. Ja tu cauršausi stiklu ar lodi, atomi ātri un vienkārši pārgrupēsies, tiem nav iespējas apsorbēt vai izkliedēt lodes enerģiju, tādēļ sagrūst visa struktūra. „Ložu necauršaujamais stikls” patiesībā nepastāv. Lieta, ko iespējams iegādāties ar šādu nosaukumu, nav nedz ložu necauršaujama, nedz tā ir izgatavota no stikla. Šī lieta ir izgatavota no plastmasas un stikla savienojuma un tā ir ložu izturīga.
Kādēļ gaisma ir tik ātra?
Tas ir bezjēdzīgs jautājums. Gaisma šķiet ātra cilvēka izmēra radība, kas atrodas uz maza oļa plašajā Piena Ceļa galaktikā. Ja tu atrastos otrā galaktikas galā, kur e-pasts būtu jāgaida 100 miljardus gadu, gaismas ātrums nemaz nešķistu tik ātrs.
Ja tu labi padomā, šis jautājums pāriet no fizikas filozofijā, no „Kādēļ gaisma ir tik ātra?” uz „Kādēļ gaisma eksistē?” – un nevienam no mums nav atbildes uz šo mistēriju.
Vai tu vari iziet cauri sienai?
Jā, ja tā ir izgatavota no gaisa. Tu varētu iziet arī cauri ūdens sienai, tas būtu tāpat kā staigāt peldbaseinā. Tu varētu iziet cauri cietas konstrukcijas sienai, ja tavs ķermenis būtu ārkārtīgi tievs, ar spicu galu, kas lēnām virzītos caur atomiem. Tevi būtu ļoti stipri un lēni jāspiež. Turklāt iziešana cauri sienai būtu pielīdzināma tās pārgriešanai.
Avots: www.mirror.co.uk