Kādā dienā divas vardes lēkāja iekšā un ārā no apūdeņotas bedres, bet nejauši gadījās, ka viņas ieleca ļoti dziļā bedrē. Viņas mēģināja izlēkt ārā, bet panākumu nebija. Tad viņas sāka kliegt un dusmoties, līdz citas vardes sadzirdēja un nāca, lai palīdzētu.
Pārējās vardes ieskatījās bedrē un teica, ka tā ir pārāk dziļa, lai viņām palīdzētu, bet abas vardes tikmēr turpināja lēkāt gar bedres malu. Citas vardes arī sāka lēkāt gar bedri un kliedza, lai bedrē esošās vardes vienkārši padodas un mirst, jo viņām nav cerības tikt ārā no bedres. Tomēr abas vardes neklausījās un turpināja lēkāt, cenšoties tikt ārā no bedres.
Viņas lēkāja četras stundas, bet viena no vardēm tad padevās, jo bija pārāk nogurusi un nomira. Otra varde bedrē turpināja lēkāt, bet citas vardes, kas noskatījās, turpināja māt un teikt, lai apstājas un padodas, bet šī varde neklausījās un tikai turpināja lēkāt un mēģināt tikt laukā no bedres. Visbeidzot varde uzleca tik augstu, ka bija spējīga aizsniegt bedres malu un ar aizmugurējām kājām izgrūst sevi no bedres.
Lasi arī: Kas ar TEVI notiks, ja visus dzērienus aizstāsi ar ūdeni – pārmaiņas ir apbrīnojamas
Citas vardes bija pārsteigtas, ka, par spīti tam, ka šai vardei visi teica padoties, jo nav cerības tikt ārā no bedres, viņa turpināja lēkāt. Tad varde, kas bija tikusi laukā no bedres, pateicās pārējām vardēm par uzgavilēšanu un uzmundrināšanu – citas vardes nezināja, ka šī varde bija kurla.
Mācība: dažreiz, kad citi tev saka, ka kaut kas ir neiespējami, ieslēdz “kurlas ausis” un vienkārši neklausies!