1. Koki ar neēdamiem augļiem un ātru vielmaiņu, piemēram, osis, papele vai vītols, 10 gadu vecumā spēj iztvaicēt ievērojamu ūdens daudzumu, efektīvi samazinot mitrumu augsnē.
– Ieva, priede, apse, kļava, vītols – viens koks iztvaicē vidēji no 150 līdz 250 litriem ūdens diennaktī.
– Ozols, egle, skābardis, osis – viens koks iztvaicē vidēji no 250 līdz 300 litriem ūdens diennaktī.
2. Augļu koki un krūmi vecumā no 7 līdz 10 gadiem arī palīdz mitruma regulēšanā, taču to efektivitāte ir atkarīga no sugas un izmēra. Koki ar mazāku stumbra diametru un augstumu (izņemot riekstu kokus) iztvaicē ūdeni mazāk, jo to vielmaiņa ir lēnāka. Visintensīvākā vielu apmaiņa notiek periodā, kad koks aktīvi aug un attīsta lapotni:
– Īstais riekstkoks: 240-270 litri diennaktī.
– Plūmjkoks, aliča – līdz 170 litriem diennaktī.
– Smiltsērkšķi, vilkābeles: 100-120 litri diennaktī.
– Aronijas, irbenāji: 70-90 litri diennaktī.
– 1 vīnogu krūms (pavasarī-vasarā): 2 litri stundā.
Pārējie augļu koki: āboli, bumbieri, ķirši, cidonija – 10 gadu vecumā iztvaicē ūdeni mazākā daudzumā, bet daži veidi, sasniedzot 15-20 gadu vecumu, pateicoties lapu daudzumam spēj viegli diennakts laikā iztvaicēt 200 litrus diennaktī, īpaši ķirsis.
Kādi koki pie mājas pasargās no nelaimes un kādi, tieši pretēji, var nest lielas problēmas
No autora
Kad mēs nopirkām zemes gabalu pirms 4,5 gadiem, no vecajiem saimniekiem mums palika kanalizācijas bedre (izmērs 1,5 x 1,5) tikai 1,3 metru dziļumā, bet līdzās auga 12 gadus vecas aličas.
Izrādījās, ka vecā bedre nebija sūknēta 10 gadus, un arī mēs tai nepieskārāmies vēl divus. Pārplānojot zemes gabalu, to aizbērām un izveidojām jaunu kanalizācijas bedri, kas tagad piepildās ik pēc 2–3 mēnešiem. Tagad apsveram iespēju ap to iestādīt kokus, un esam domājuši par plūmēm.
