Kartupeļu raža lielā mērā ir atkarīga no augsnes temperatūras un pareiza stādīšanas dziļuma, ko daudzi dārznieki steidzamībā mēdz nepamanīt vai neievērot.
Aprīļa vidū dārzos parasti sākas sarunas par kartupeļu stādīšanu. Katru gadu mēs skatāmies uz kaimiņu laukiem un salīdzinām pirmos asnus. Reizēm šķiet, ka dažās dobēs viss aug griezdamies, lai gan darīts tiek it kā tas pats, kas citur.
Svarīgākais ir īstais brīdis
Lielākā daļa dārznieku kartupeļus cenšas iestādīt pēc iespējas ātrāk. Tomēr steiga bieži vien ir galvenais iemesls vājākai ražai. Kartupelis ir siltummīlis un aukstā zemē tas vienkārši “guļ” un sāk bojāties. Viena no lielākajām kļūdām ir ielikt bumbuli augsnē, kas vēl nav pietiekami iesilusi.
Pieredzējuši audzētāji gaida brīdi, kad augsne ir sasniegusi vismaz septiņu grādu temperatūru. Ja pavasaris ir vēss un lietains, ar stādīšanu nevajadzētu pārsteigties. Zemei ir jābūt ne tikai siltai, bet arī pietiekami sausai un drupānai. Pārlieku mitrā augsnē kartupeļi ātri sāk pūt un asni parādās vāji.
Pareiza bumbuļu sagatavošana
Daudzi izmanto kartupeļus, kas nopirkti parastā pārtikas veikalā. Tā parasti nav laba doma, jo šādi kartupeļi var būt apstrādāti, lai tie nedīgtu. Vislabāk ir iegādāties sertificētu sēklas materiālu, kas ir brīvs no slimībām. Ja sēklu gatavojat paši, lielākus bumbuļus var sagriezt daļās.
Griežot kartupeli, ir svarīgi sekot, lai katrā gabaliņā būtu vismaz viena dzīva “actiņa”. Pēc griešanas bumbuļiem jādod laiks apžūt vienu vai divas dienas. Tas izveidos aizsargkārtiņu, kas neļaus zemē esošajiem mikroorganismiem piekļūt mīkstumam. Šī mazā detaļa bieži izšķir to, vai kartupelis vispār sadīgs.
Stādīšanas dziļums un attālums
Stādīšanas laikā ir svarīgi ievērot noteiktu dziļumu. Parasti optimālais variants ir piecpadsmit līdz divdesmit centimetri sarkanajā zemē. Ja iestādīsiet par seklu, kartupeļi sāks līst ārā no zemes un paliks zaļi saules gaismā. Šādi kartupeļi uzturā vairs nav lietojami.
Starp kuplajiem ceriem ir jāatstāj pietiekami daudz vietas. Trīsdesmit centimetri starp bumbuļiem rindā ir minimums, lai augs saņemtu pietiekami daudz barības vielu. Kartupelim patīk saulainas vietas, kur gaisma sasniedz lapas vismaz sešas stundas dienā. Jo vairāk saules saņem zaļā daļa, jo lielāki bumbuļi izaugs zem zemes.
Mēslošanas un kopšanas nianses
Stādīšanas laikā nav ieteicams aizrauties ar lielu slāpekļa daudzumu. Slāpeklis dzen lielas lapas, bet bumbuļi tad mēdz palikt mazi. Daudz svarīgāks ir fosfors, kas palīdz attīstīties tieši sakņu sistēmai un jaunajai ražai. Reizi mēnesī kartupeļus var pabarot ar vieglu mēslojumu, kas paredzēts tieši dārzeņiem.
Kartupeļiem nepatīk, ja augsne pārkarst. Karstās vasaras dienās var palīdzēt mulčēšana ar nopļauto zāli vai salmiem. Tas uzturēs mitrumu un neļaus zemei plaisāt. Svarīgs darbs ir arī regulāra apraušana jeb vagulēšana. Tas stimulē jaunu bumbuļu veidošanos un pasargā tos no saules stariem.
Ražas novākšana un vietas izvēle
Pirmie kartupeļu asni parasti parādās divu līdz četru nedēļu laikā pēc stādīšanas. Ja esat izvēlējušies agrās šķirnes, pirmo ražu var gaidīt jau jūnija beigās vai jūlijā. Kopumā kartupeļi aug deviņdesmit līdz simts divdesmit dienas. Galvenais rādītājs, ka laiks ķerties pie lāpstas, ir sakaltuši un nodzeltējuši laksti.
Mainiet vietu, kur stādāt kartupeļus, katru gadu. Ja stādīsiet vienā un tajā pašā vietā, zemē savairosies kaitēkļi un slimības. Pat maza dobe vai liels konteiners var dot labu ražu, ja vien tiek ievērota pareizā temperatūra un augsnes mitrums. Galvenais ir pacietība un spēja nogaidīt līdz īstajam, siltajam brīdim.
