Bērnu audzināšana ir sarežģīts un atbildīgs process, kas no vecākiem prasa daudzas prasmes un iemaņas. Svarīgs vecāku aspekts ir veselīgu robežu noteikšana starp vecākiem un bērniem. Viens no veidiem, kā noteikt robežas, ir cienīt bērnu privātumu un tuvību.
Pieklauvēt pie durvīm pirms ieiešanas bērna istabā ir ne tikai cieņas pret bērna personīgo telpu pasākums, bet arī veids, kā brīdināt par savu klātbūtni. Tas palīdz bērnam sagatavoties sapulcei ar jums, pāriet no pašreizējās aktivitātes un būt gatavam sazināties.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Vecāki vienmēr cenšas būt tuvāk savam bērnam, taču tajā pašā laikā viņiem ir svarīgi ievērot savu bērnu personīgo telpu un robežas. Viens no veidiem, kā saglabāt līdzsvaru starp tuvību un cieņu, ir pieklauvēt pie durvīm pirms ieiešanas bērna istabā.
Drošības sajūtas radīšana
Klauvēšana pie durvīm pirms ienākšanas bērna istabā palīdz radīt drošības un pārliecības sajūtu. Bērns zina, ka viņa personīgā telpa tiek cienīta, un viņam nav jāuztraucas par to, ka viņš tiks iekļuvis bez brīdinājuma. Tas arī palīdz bērnam justies pārliecinātam un neatkarīgam.
Cieņa pret privātumu
Klauvējot pie durvīm pirms ieiešanas sava bērna istabā, jūs parādāt viņam, ka viņa privātums tiek ievērots un atzīts.
Lasi vēl: Parādīju vecmāmiņai, kā ar zobu birstes palīdzību var ievērt adatā diegu bez brillēm
Vecāki var uzturēt uzticamas attiecības ar savu bērnu, dodot viņam vietu pašizpausmei un patstāvīgai lēmumu pieņemšanai.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…
Tevi noteikti interesēs
- Četrām zodiaka zīmēm 22. februārī gaidāmas īpaši labas ziņas, uzsver Vasilisa Volodina
- Bukmeikeri beidzot paziņojuši savu “mīluli” šī gada Eirovīzijā – zināms, kuru vietu topā ieņem Latvijas pārstāve “Atvara”
- Znots nopirka Dacia, bet es — Škodu, pēc 80 000 km mēs abi sapratām, kurš no mums bija pieļāvis kļūdu
- Nepietiek ar to, ka dēls vedeklu izvēlējās man ne pa prātam, tagad viņa vēl mazmeitai tādu vārdu grib ielikt
- Radinieki, no kuriem pēc 50 gadu vecuma patiesībā labāk turēties pa gabalu
- “Ja mani notur likumsargi es parasti pirmais kāpju ārā, kaut zinu, ka par to var sodīt”: kāpēc tikai gudri autovadītāji tā dara









